Šī gada 18.jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Ginta Kaminska un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska vadībā notika LPS un Iekšlietu ministrijas (IeM) ikgadējās sarunas. To laikā puses diskutēja un vienojās par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem, tai skaitā pašvaldības policiju darbu, civilās aizsardzības stiprināšanu, pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju darbību, patvertnēm u.c.
Sarunās puses izskatīja jautājumu par pašvaldības policiju darbības aktualitātēm un sadarbību ar Valsts policiju. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem finansējuma trūkuma dēļ ir pašvaldības policijas darba nodrošināšana diennakts režīmā. Pašvaldības aicina arī mazināt birokrātiju šajā jomā, kā arī vienoti vadīt pieejamos resursus, tai skaitā jautājumos par kontaktcentru, videonovērošanas sistēmu u.c. Sarunas puses vienojās slēdzot līgumus turpināt uzsākto sadarbību starp Valsts policiju un pašvaldībām. Vienlaikus LPS uzsver, ka šāds sadarbības līgums nevar būt par pamatu Valsts policijas funkciju aizvietošanai.
Tāpat puses vienojās par izmaiņām Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, tai skaitā civilās aizsardzības struktūrvienību izveidi un iespējamo finansējumu. Ņemot vērā izmaiņas Nacionālās drošības likumā, kas pieņemti šī gada maijā, pašvaldībām pusgada laikā no likuma spēkā stāšanās ir jāizveido krīzes vadības struktūrvienība vai jānorīko atbildīgie darbinieki krīzes vadības pasākumu īstenošanai. Šie grozījumi ir daļa no plašākas krīzes vadības sistēmas reorganizācijas, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvāku un centralizētāku pārnozaru sadarbību krīžu situācijās. LPS uzsver, ka šādam mērķim ir jāparedz valsts finansējums, kas daļēji segtu pašvaldību izdevumus, kompensējot vismaz viena darbinieka darba vietas izmaksas.
Līdz ar to sarunās puses vienojās, ka IeM virzīs papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu civilās aizsardzības speciālistu atalgojumam katrā pašvaldībā, kopumā 885 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat tiks turpināta uzsāktā sadarbība starp iekšlietu nozares dienestiem un pašvaldībām civilās aizsardzības jautājumos, tai skaitā rīkojot kopīgas mācības. Vienlaikus norisināsies darbs kritiskās infrastruktūras un pakalpojumu jomā, īpaši pievēršot uzmanību kritisko pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības spēju nodrošināšanai.
Savukārt, pārrunājot situāciju jautājumā par patvertņu problemātiku un tam nepieciešamajiem resursiem, LPS un IeM vienojās, ka ministrijai, sadarbojoties ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Finanšu ministriju, turpinās meklēt papildu finansējumu pašvaldību objektu -patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai civilās aizsardzības mērķiem. Par to jau iepriekš LPS ikgadējās sarunās panākusi vienošanos ar VARAM. Tāpat LPS sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izvērtēs iespēju patvertņu atbilstības apsekošanai piesaistīt arī pašvaldību speciālistus.
Visbeidzot tikšanās laikā norisinājās diskusija par pašvaldību iesaisti likumprojekta Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums ietvarā, proti, ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošināšana, kā arī pašvaldību izpratnes veicināšanu par pasākumu īstenošanu, lai noteiktu iespējamo sabiedrības iesaisti, apzinot cilvēkresursus, pašvaldības ugunsdzēsības organizāciju darbības nodrošināšanai nākotnē. Sarunās panākta vienošanās, ka minētajā likumprojektā nepieciešams noteikt pārejas periodu pašvaldību pienākumam par ārējo ugunsdzēsības ūdens apgādi, bet par konkrēto termiņu vēl būs diskusijas. Tāpat puses vienojās atbilstoši konsultantu SIA Ernst&Young sagatavotajai finanšu analīzei pašvaldību ugunsdzēsēju organizāciju darbības nodrošināšanai kā prioritāro pasākumu virzīt papildu finansējumu 2027.gadā 1 456 496 eiro apmērā, bet 2028.gadā 775 952 eiro un 2029. gadā 799 231 eiro.
Savukārt sarunās puses palika pie atšķirīgiem viedokļiem par vajadzību likumā iekļaut normu par valsts mērķdotāciju pašvaldību ugunsdzēsības organizāciju darbības nodrošināšanai, tostarp infrastruktūras, aprīkojuma, apmācību un apdrošināšanas izdevumu segšanai, kā arī noteikt skaidru finansēšanas kārtību un proporcijas starp valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu likuma izpildi bez nesamērīgas slodzes uz pašvaldību resursiem.
LPS uzsver, ka likumprojekts paredz noteikt pašvaldībām jaunu uzdevumu, proti, nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem pašvaldībai ir noteikts šāds uzdevums. Tomēr finansējuma avoti nav noteikti. Valsts pārvaldes uzdevumu segšana daļēji paredzēta no pašvaldību finanšu līdzekļiem, taču likumprojektā nav noteiktas pašvaldību un valsts finansējuma proporcijas. Sākotnējā redakcijā bija paredzēta mērķdotācija infrastruktūras, transporta līdzekļu nodrošināšanai un uzturēšanai, speciālā aprīkojuma iegādei, apdrošināšanai un apmācībām, taču Saeimā iesniegtajā likumprojekta redakcijā šī norma ir izslēgta.