Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šī gada jūlijā kategoriski iebilda publiski izskanējušam priekšlikumam samazināt valsts finansējumu mērķdotācijām pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem. Tāpēc LPS ir gandarīta, ka satiksmes ministrs Artis Švinka ir ņēmis vērā arī pašvaldību viedokli un paudis stingru nostāju nesamazināt līdzekļus autoceļu infrastruktūrai.
Ministrs ir publiskajā telpā apliecinājis, ka nepiekritīs Finanšu ministrijas aicinājumam par 16,6 miljoniem eiro samazināt finansējumu valsts un pašvaldību ceļiem un šādu risinājumu nevirzīs izskatīšanai valdībā. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka jebkuru ar pašvaldību budžetu saistītu priekšlikumu un lēmumu nedrīkst pieņemt bez dialoga ar pašvaldībām, ņemot vērā iespējamās nozīmīgās sekas uz iedzīvotāju labklājību, drošību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību kopumā.
Pašlaik mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām apjoms ir 60% no 2008. gada finansējuma, kā rezultātā jau šobrīd autoceļu atjaunošanai, remontdarbiem un ikdienas uzturēšanai akūti trūkst resursu. Pēdējās desmitgades, ņemot vērā valdības kļūdaini pieņemtos lēmumus un izmaksu pieaugumu, valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem ir kritiski nepietiekams finansējums.
Autoceļu infrastruktūras dramatiskais stāvoklis visā Latvijā būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienu un drošību, pasažieru un skolēnu pārvadājumus, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti reģionos, tautsaimniecības izaugsmi kopumā. Ja autoceļu tīklu saucam par ekonomikas asinsriti, tad bez atbilstošiem ieguldījumiem ekonomiskā attīstība vietējās teritorijās un valstī kopumā nav gaidāma, līdz ar to ienākumu pieaugums valsts budžetā nebūs iespējams. Turpinot aizvien straujāk pasliktināties ceļu tehniskajam stāvoklim, to atjaunošana nākotnē izmaksās daudz dārgāk, jo vēl būtiskāk pieaugs jau esošais nozīmīgais resursu deficīts un tas būs neatrisinām slogs valsts budžetam.
Vienlaikus G.Kaminskis akcentē, ka pašvaldības jau pēdējos četrus gadus ir ekonomējušas un veikušas dažādus taupības pasākumus, samazinot izdevumus un pieņemot nepopulārus lēmumus, vienlaikus nodrošinot obligāto funkciju īstenošanu izglītībā, sociālajā jomā, drošībā, infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, uzņēmējdarbības atbalstā u.c. Valsts tikai šogad ir sākusi šo taupības un birokrātijas mazināšanas ceļu.
Taupība uz citu rēķina ir īstermiņa domāšana ar ilgtermiņā smagām sekām. Tāpēc nav pieļaujama situācija, kad izdevumu samazinājums notiek uz pašvaldību rēķina, ne vien pārskatot finansējumu dažādās jomās, programmās vai projektos, bet arī pārliekot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu pašvaldībām, kas faktiski rada papildus administratīvo un finansiālo slogu pašvaldību budžetiem.