Šī gada 16.septembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē informēja par aktuālo situāciju finanšu jomā un pašvaldību budžetos. Komisija lēma atbalstīt LPS nostāju jautājumā par darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām, proti, to paredzēt tādā apmērā kā noteikts parakstītajā 2025.gada valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā.
G.Kaminskis Saeimas komisijas sēdē uzsvēra, ka pērn panāktās vienošanās un valdības solījums par darbaspēku nodokļu reformas rezultātā radītās ietekmes kompensēšanu ir jāpilda. Turklāt par jebkurām izmaiņām attiecībā uz pašvaldībām ir vispirms jādiskutē ar LPS, nevis informācija par Finanšu ministrijas priekšlikumu samazināt kompensācijas dotāciju par teju 60 milj. eiro jāuzzina no masu medijiem. Pašvaldības joprojām rēķinās ar iepriekš panākto un protokolā skaitliski nostiprināto vienošanos – 78% iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nodokļu reformas ietekmes kompensācijas dotāciju vidējā termiņā. Pretējā gadījumā uz valsti vairs nevar paļauties, bet ir jāņem vērā, ka arī pašvaldībām ir tādas pašas prioritātes – drošība, izglītība, sociālā joma un demogrāfija. Nebūs iespējams nodrošināt visā valstī drošību bez pašvaldību līdzdalības, tai skaitā jautājumā par pārtikas apgādi, patvertnēm u.c.
Tāpat G.Kaminskis atgādināja, ka jau pēdējos četrus gadus pašvaldības ir ekonomējušas līdzekļus, mazinājušas izdevumus, lai īstenotu obligātās funkcijas un vienlaikus izpildītu papildus valsts noteiktos obligātos uzdevumus. Tā, piemēram, pašvaldību policija, kurai nepieciešami ievērojami resursi, aprīkojums, atalgojums utml. Tāpat izdevumu pieaugums, ceļot minimālo atalgojumu un pedagogu atalgojumu, inflācija un pakalpojumu cenu straujais pieaugums, Satversmes tiesas sprieduma izpilde sociālajā jomā u.c.
Savukārt saistībā ar nodarbināto skaitu pašvaldībās, LPS priekšsēdis norādīja uz dažādajiem Valsts kancelejas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kas tiek interpretēti un aicināja vienoties par korektu statistiku. Pretēji izskanējušajai informācijai, darbinieku skaits pašvaldībās pēdējos gados ir samazinājies, neraugoties uz to, ka ir noteikti papildus uzdevumi un pienākumi, kam nepieciešami darbinieki, tai skaitā pašvaldības policija, datu aizsardzības speciālisti, jaunatnes speciālisti u.c. Turklāt datos par pašvaldībās nodarbinātajiem iekļauti arī pedagogi un asistenti cilvēkiem ar invaliditāti, pavadoņa pakalpojuma sniedzēji, kuru skaits vēl ir nepietiekams. Tāpēc korektu datu ieguvei nepieciešamas izmaiņas pašvaldībās nodarbināto uzskaitē statistikas vajadzībām, ņemot vērā pašvaldību specifiku.
Tāpat pašvaldībās nodarbināto atalgojums ir būtiski zemāks par valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma. 2025.gada jūnijā vidējā bruto darba samaksa pašvaldībās un pašvaldību iestādēs bija par 633 eiro mazāka nekā ministrijās, centrālajās valsts iestādēs un citās valsts struktūru iestādēs. Vidējā darba samaksa pašvaldībās un pašvaldību iestādēs veidoja 87% no darba samaksas privātajā sektorā un 71% no darba samaksas valsts pārvaldē. Pašlaik jau ir skaidrs, ka līdz 2027.gadam nebūs iespējams sasniegt valstī noteikto minimālo atalgojuma slieksni, jo pašvaldībām tam nepietiek resursu, akcentēja G.Kaminskis.
Runājot par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, LPS priekšsēdis informēja, ka šī gada 3.septembrī pašvaldību vadītāju diskusija par FM piedāvātajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā parādīja, ka jautājumu un komentāru joprojām ir daudz, tāpēc sarunas vēl jāturpina. Lielāka valsts līdzdalība fondā ir svarīga, lai saglabātu Rīgas un Pierīgas pašvaldību attīstības izaugsmi un vienlaikus nodrošinātu adekvātu finansējumu attālākām pašvaldībām, mazinot reģionu ekonomisko atšķirību sekas. Īpašs ilgtermiņa finanšu risinājums nepieciešams Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībām, jo šajā ģeopolitiskajā situācijā tas ir Eiropas Savienības un NATO drošības jautājums, kas finansējams no valsts budžeta līdzekļiem. Mainot tikai kritērijus līdzekļu vairāk nekļūs un sistēma būs vien pašpalīdzības kase.
Savukārt Valmieras novada domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no valstspilsētām Jānis Baiks komisijas sēdē īpaši uzsvēra valsts noteikto obligāto uzdevumu izpildes slogu, kas gulstas uz pašvaldības pleciem un ir jāfinansē no sava budžeta. Turklāt no vairākiem pienākumiem, kas šķietami ir arī neloģiski un birokrātiski, esot iespējams atteikties, vienlaikus mazinot kontrolējošo iestāžu pārbaudes un sekošanu līdzi katrā normatīvā paredzēto uzdevumu izpildei. Viņš aicināja uz atklātu vienošanos par to, kuras funkcijas pašvaldība var nepildīt vai kādu pakalpojumu kvalitāti mazināt, lai rezultātā ekonomētu resursus. Valmieras novadā pēdējos gados esot nodokļu pieaugums, bet tas nosedzot tikai pāris pozīcijas, piemēram, izglītību. Vienlaikus sabiedriskā transporta maršruti tiek samazināti, bet ir jānodrošina pārvadājumi. Skolēnu skaits pieaug, tāpēc skolas nevar slēgt, bet pašvaldība pati uzturot arī brīvprātīgos ugunsdzēsējus. Viņš akcentēja atalgojuma problemātiku, jo pašvaldību darbinieki aizejot strādāt uz valsts pārvaldi, kurā esot augstāks atalgojums.
Arī Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no novadiem, pauda atbalstu teiktajam par solījumu pildīšanu pret pašvaldībām. Viņš uzsvēra, ka ir zaudējis uzticēšanos valsts solījumiem par dotāciju, ja valsts jebkurā brīdī var mainīt nosacījumus un rīkoties ar dotāciju neatbilstoši panāktajai vienošanās. Vairs nevarot paļauties uz valsts dotācijām un to parāda līdzšinējā pieredze.
Saeimas komisija sēdē atbalstīja LPS viedokli, vienlaikus aicinot LPS arī sniegt priekšlikumus par iespējamo izdevumu mazināšanu, pārskatot pašvaldību obligātās funkcijas, proti, kuras varētu turpmāk noteikt par brīvprātīgajām, bet kuras atcelt vispār. Tāpat informēt par izmaiņām nozaru likumos, tai skaitā kas ierobežotu obligāto pienākumu loku pašvaldībām vai kas būtiski mazinātu birokrātiskās prasības, kā rezultātā konkrētā pienākuma veikšana izmaksātu mazāk. Tas attiecas arī uz kontrolējošo institūciju pārbaužu ierobežošanu attiecībā uz pašvaldībām.