Foto: Finanšu ministrija
Šī gada 24. septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) kārtējās sarunas par 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem. Sarunās puses vienojās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozi nodrošinās pilnā apmērā. Savukārt LPS saglabā nostāju jautājumā par IIN proporciju un darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām, to paredzot tādā apmērā kā noteikts parakstītajā 2025.gada valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā.
Kopumā panākta stabilitāte, bet joprojām ir svarīga prognozējamība ilgtermiņā. Tāpēc LPS uzsver, ka budžeta veidošanas procesā jāievēro jau iepriekš panāktās vienošanās. Valdības solījums par darbaspēku nodokļu reformas rezultātā radītās ietekmes kompensēšanu ir jāpilda un pašvaldības rēķinās ar protokolā skaitliski nostiprināto pušu vienošanos – 78% IIN pašvaldībām un nodokļu reformas ietekmes kompensācijas dotāciju vidējā termiņā. Proti, papildu valsts budžeta dotācija pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai tika paredzēta vismaz šādā apmērā: 2026. gadā 125 489 449 eiro, 2027. gadā - 147 080 948 eiro un 2028. gadā - 144 395 048 eiro Jāņem vērā, ka pašvaldībām ir tādas pašas prioritātes – drošība, izglītība, sociālā joma un demogrāfija.
FM apliecināja, ka pašvaldībām būs garantēti IIN ieņēmumi atbilstoši prognozei. Tāpat ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Lai arī FM prognozes rāda, ka IIN ieņēmumi pieaug, tas nenosegs straujo izdevumu palielinājumu pašvaldībās, ko radīja arī valsts noteiktie obligātie uzdevumi un pieņemto lēmumu ietekme, tai skaitā minimālās algas pieaugums, pedagogu atalgojuma celšana, pakalpojumu izmaksu palielinājums, inflācija u.c. Tāpēc LPS uzsver, ka nosakot pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas un uzdevumus, kuru izpilde palielina izdevumus, ir vienlaikus arī jāparedz pašvaldībām atbilstošs finansējums to izpildei.
Viens no galvenajiem sarunu jautājumiem bija pašvaldību aizņemšanās iespējas. Vidējā termiņa galvenā aizņemšanās prioritāte tiek saglabāta Eiropas Savienības (ES) fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansēti projekti. Valsts noteiktās investīciju prioritātes ir drošība (investīcijas drošības stiprināšanā, piemēram, patvertņu izveide), demogrāfija (pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un paplašināšana, lai mazinātu rindas uz vietām pirmsskolas iestādēs) un izglītība (skolu tīkla sakārtošana un ilgtspējīgas izglītības funkcijas nodrošināšana).
Tomēr puses turpinās diskusijas par iespējamām izmaiņām aizņēmuma politikas īstenošanā. FM piedāvātās izmaiņas paredz, ka pašvaldībām ir jānodrošina savs līdzfinansējums vismaz 15% apmērā valsts noteiktajām prioritātēm un ap 30% saviem attīstības projektiem. Katram novadam un pilsētai tiek piedāvāta iespēja īstenot ne vairāk kā trīs savas prioritātes jeb augstas gatavības investīciju projektus, un aizņēmuma apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita – no 2 miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai. LPS kopumā atbalsta FM piedāvājumu, tomēr nepieciešama diskusija par atsevišķiem jautājumiem, tai skaitā par līdzfinansējuma apmēru 30% apmērā, ņemot vērā šī brīža pašvaldību budžetu iespējas, kā arī plānoti priekšlikumi attiecībā uz noteiktajiem aizņemšanās mērķiem.
Vienlaikus pašvaldībām ir noteikti jauni kritēriji pašvaldības finanšu kapacitātes un ilgtspējas novērtēšanā – pašvaldībām, kurām parādu slogs pārsniedz noteiktos griestus vai ir problēmas ar likviditāti, jauni aizņēmumi attīstībai būs pieejami, īstenojot ES un AF projektus.
Valdība ir lēmusi, ka 3 miljoni eiro 2026. gadā tiks novirzīti piecām ES ārējās robežas pašvaldībām ārējās drošības stiprināšanai. Lielākais finansējums paredzēts Ludzas novadam – gandrīz 1 miljons eiro, Krāslavas novadam – vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam – vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam – 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam – 265 tūkstoši eiro.
Tikšanās laikā pārrunāja arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu kārtība 2026. gadam, ko veica pēc spēkā esošā algoritma, kā arī dotācijas apmērs par personām, kas ievietotas sociālās aprūpes centros līdz 1998. gada 1. janvārim. Savukārt FM vēlas līdz 2026. gada 1. martam iesniegt jauno modelis izskatīšanai valdībā. Līdz tam ar pašvaldībām notiks plašas diskusijas un konsultācijas par tā nosacījumiem.
Plānots, ka šī gada 6.oktobrī Rīgā notiks LPS Domes sēde, kurā piedalīsies Ministru prezidente Evika Siliņa un tiks skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2026. gada budžetu un budžeta ietvaru 2026. – 2028. gadam.