19.martā notika LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā iepazinās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības informatīvo apkopojumu par mazo skolu problēmām, kas skar gan izglītojamos, gan pedagogus. Vēl komitejā skatīja jautājumu par sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju, kā arī runāja par jaunatnes politikas sfēru.
Komitejas dalībnieki secināja, ka, lai mazās skolas neslēgtu un tās varētu turpināt darbību-pedagogu darba samaksas koeficients sākumskolas klasēs strādājošiem jāpaceļ līdz 1. Tūlīt arī jāpiebilst, ka līdzīgi koeficients par darba samaksu ir jāpaceļ arī pedagogiem, kuri strādā obligātajā bērna sagatavošanas skolai posmā. Skaidri parādās arī tas, ka jārisina pedagogu apmācības problēmas un jāsagatavo universālāki pedagogi, lai viņi varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus. Tika arī atzīmēts, ka daudzfunkcionālu centru veidošana nerisina apmācības problēmas mazajās skolās.
Komiteja akceptēja arī Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunu norisi 4.aprīlī par šādām tēmām:
- par mērķdotācijām pedagogu darba algām 2014.gadā;
- par mērķdotācijām interešu izglītībai 2014.gadā;
- par 5-6 gadīgo izglītībā nodarbināto pedagogu un sākumskolas pedagogu darba algu 2014.gadā;
- par mērķdotācijām profesionālās ievirzes izglītības programmām 2014.gadā;
- par mērķdotācijām speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem 2014.gadā;
- par bezmaksas izglītības nodrošināšanu (mācību grāmatu u.c. mācību līdzekļu iegāde);
- par Mazo skolu programmu.
Savukārt sarunās ar Kultūras ministriju komiteja vienojās par šādām tēmām:
- par mērķdotācijām profesionālās ievirzes izglītības programmām 2014.gadā;
- par Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības nodrošināšanu un par mērķdotācijām pašvaldību amatieru mākslas kolektīviem 2013. un 2014. gadā;
- par valsts līdzfinansējumu pašvaldību bibliotēku fondu papildināšanai un atjaunošanai.
LPS padomniece Ināra Dundure, sākot runāt par aktualitātēm jaunatnes nozarē, uzsvēra, ka jaunieši jāuztver kā tagadnes resurss, kuros jāiegulda, lai arī nākotnē būtu resurss. Jaunieši valstī vecuma grupā 15-24 gadi ir 255 tūkstoši. Jaunatnes politika ir izteikti starpnozaru politika, svarīgi ir veicināt nozaru sadarbības attīstību jaunatnes jomā Latvijā, gan starp ministrijām valsts līmenī, gan starp jaunatnes lietu speciālistiem, pašvaldību deputātiem, sociālajiem darbiniekiem, karjeras konsultantiem, izglītības un kultūras darbiniekiem.
IZM ir izstrādājusi Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.-2013. gadam saskaņā ar Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2018.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Atsaucoties uz pamatnostādnēm un Eiropas Komisijas iniciatīvu tiek plānotas aktivitātes laika periodam no 2014.gada līdz 20120.gadam, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem, kas kļūst par bezdarbniekiem vai beidzot formālo izglītību, 4 mēnešu laikā saņem atbalstu bezdarba situācijas risināšanai, kas ietvertu tālākizglītības iespējas, atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, tiek diskutēts par subsidētām darba vietām, pirmās darba vietas iespējas, brīvprātīgais darbs un informācijas pieejamība.
Lai diskutētu par aktualitātēm jaunatnes politikas nozarē 2013.gada 27.martā IZM Lielajā zālē Vaļņu ielā 2, Rīgā notiks metodiskā tikšanās ar jaunatnes lietu speciālistiem un jauniešu centru vadītājiem.