Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

KNAB skaidros jauno likumprojektu par valsts pārvaldes integritati un interešu konfliktu

Šī gada 11.novembrī plkst.12:30 Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) rīko tikšanos ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, lai diskutētu par likumprojektu  Valsts pārvaldes integritātes  un interešu konflikta likums.

Darba kārtība

  1. KNAB pārstāvju informācija par likumprojektu.
  2. Diskusija, izsakot viedokļus par  likumprojektu, tai skaitā, pirmkārt, par piedāvāto konceptu - riskos balstītas pieejas un institūcijas vadītāja atbildības paplašināšanu, kopumā.
  3. Atbildes  uz jautājumiem.

KNAB pārstāvēs:

  • Sandijs Vectēvs (KNAB priekšnieka vietnieks stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos);
  • Anna Aļošina (Politikas plānošanas un komunikācijas pārvaldes priekšniece);
  • Andris Donskis (Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks);
  • Ieva Otomere (Juridiskās nodaļas priekšniece);
  • Iluta Kalniņa (Politikas plānošanas nodaļas galvenā inspektore).

KNAB informējis, ka likumprojekta koncepts gatavots pēc ziemeļvalstu pieredzes. Jaunais koncepts un līdz ar to likumprojekts nosaka šādas nozīmīgas izmaiņas:

1. Likumprojekta subjekti ir personas, kuras nodarbinātas valsts pārvaldē, kā arī privātpersonas, kas pilda likuma kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus (vairs neplāno lietot jēdzienu “valsts amatpersonas”). Tātad jebkurš nodarbinātais, tai skaitā skolotāji, apkalpojošais personāls u.t.t.

2. Likumprojektā noteiktas pamatprasības, ierobežojumi un aizliegumi augstākajām amatpersonām, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība.

3. Savukārt pārējo nodarbināto (likumā neuzskaitīto) ierobežojumi un aizliegumi  būs jānosaka iekšējās kontroles sistēmas ietvaros, institūcijas vadītājam izvērtējot interešu konflikta un korupcijas riska vērtību.

Tādējādi ievērojami tiek paplašināta institūcijas vadītāja atbildība, pienākumi un tiesības. Kā  pamats izvērtējuma veikšanai plānota interešu deklarācijas iesniegšana no nodarbinātā. (Interešu deklarācija – paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu).

4. Tāpat plānots, ka iekšējās kontroles sistēmas ietvaros institūcijas vadītāja uzdevums būs noteikt tos nodarbinātos, kuriem saskaņā ar korupcijas un interešu konflikta riska vērtējumu būs jāsniedz deklarācija (šobrīd - valsts amatpersonu deklarācija).

5. Likumprojektā ir ietverta arī šķietama interešu konflikta definīcija un vēršam uzmanību, ka šķietamu ietekmes risku izvērtējums tiek ietverts arī likuma mērķī.

Pasākums klātienē notiks LPS mītnē, Mazāpils ielā 1, Rīgā.