Šī gada 11.februārī, veselības ministrs Hosams Abu Meri piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē, kurā diskutēja par 2026. gada slimnīcu finansēšanas principiem un plānoto slimnīcu tīkla reformu.
Sēdes video ierakstu var skatīties ŠEIT.
Ministrs klātesošajiem apliecināja, ka pašlaik konkrēti lēmumi nav pieņemti. Proti, notiekot aktīvs darbs, individuālas sarunas ar reģionālajām slimnīcām un pašvaldībām, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu medicīnas pakalpojumu visā Latvijā, kā arī tam nepieciešamo finansējumu. Katrai konkrētai situācijai tiekot rasts vajadzīgais risinājums kopā ar iesaistītajām pusēm. Pašlaik konstatētais finansējuma samazinājums vairākām reģionālajām slimnīcām tikšot kompensēts, tam nozares ietvaros esot paredzēts finansējums vismaz 4 milj. eiro apmērā, skaidrība par līdzekļu ieguldījumu būšot līdz šī gada janvārim.
Diskusijā ar pašvaldību pārstāvjiem ministrs uzsvēra, ka finanšu iztrūkums varētu tikt kompensēts, izmantojot papildu pakalpojumu apjoma piešķiršanu vai ambulatoro pakalpojumu stiprināšanu kā instrumentu budžeta izlīdzināšanai. Šī pieeja palīdzētu mazināt atšķirības slimnīcu finanšu situācijā un nodrošinātu stabilāku iestāžu darbību nākamajā plānošanas periodā. Vienlaikus Nacionālā veselības dienesta pārstāvji uzsvēra, ka turpinās vērtēt faktiskos slimnīcas darbības datus.
Pašvaldību un reģionālo slimnīcu pārstāvji uzsvēra, ka risinājums nepieciešams nekavējoties, lai saglabātu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī lai strauji no slimnīcām neaizplūstu medicīnas personāls, kas radītu nozīmīgas sekas, tai skaitā arī ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanā. Sanāksmē klātesošie aicināja ministru pieņemt izsvērtus lēmumus, kas motivētu speciālistu strādāt reģionos. Īpaši tika uzsvērts sociālais taisnīgums, tai skaitā atalgojumā.
Tikšanās laikā veselības ministrs uzsvēra, ka stacionāro pakalpojumu finansējums nākamajam gadam tiek plānots atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pieejamajam valsts budžeta ietvaram, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles rekomendācijas. DRG sistēmā izmaksas atšķiras atkarībā no iestādes līmeņa un pakalpojumu sarežģītības. Lai aprēķins labāk atspoguļotu reālo situāciju, 2026. gadā DRG rādītāji ir diferencēti divās grupās – lielajām un mazajām slimnīcām, nodrošinot caurspīdīgu un proporcionālu finansējuma sadali sistēmā.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī slimnīcu tīkla attīstība, kas balstās valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā un paredz pakāpenisku reformu līdz 2029. gadam. Reformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību, vienlaikus stiprinot resursu efektīvu izmantošanu visā valstī. Jaunais slimnīcu tīkls paredz pāreju no līdzšinējā piecu līmeņu modeļa uz trīs līmeņu sistēmu – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām –, ņemot vērā faktisko kapacitāti, pieejamo personālu, infrastruktūru un sniegto pakalpojumu sarežģītību. Paredzēts, ka visas slimnīcas turpinās darbu un nodrošinās palīdzību akūtos gadījumos, taču sarežģītākie pakalpojumi tiks koncentrēti tajās ārstniecības iestādēs, kurās ir pietiekama kapacitāte un atbilstošs speciālistu nodrošinājums. Tīkla reforma ietver arī vienotas kvalitātes rādītāju sistēmas ieviešanu, kritēriju noteikšanu pacientu observācijai, neatliekamās palīdzības nodrošināšanas prasību pārskatīšanu, NMPD brigāžu izvietojuma izvērtēšanu un sadarbības teritoriju principu pilnveidi.
Hosams Abu Meri uzsvēra, ka demogrāfiskās tendences – sabiedrības novecošanās un dzimstības samazinājums – kā arī ārstniecības personāla trūkums prasa pielāgot pakalpojumu struktūru un organizāciju. Esošā situācija liecina, ka personāla nepietiekamība būtiski ietekmē spēju nodrošināt pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošību vairākās slimnīcās, tādēļ viens no reformu virzieniem ir resursu koncentrēšana un efektīvākas sadarbības veicināšana. Jau šobrīd slimnīcas aktīvi sadarbojas pacientu pārvešanā un telemedicīnas konsultācijās, un vairāk nekā 70 procentos gadījumu šo sadarbību vērtē kā labu, kas apliecina potenciālu šāda modeļa tālākai attīstīšanai. Plānotie pasākumi tiks ieviesti pakāpeniski, ciešā sadarbībā ar slimnīcām un pašvaldībām, lai nodrošinātu skaidru un vienmērīgu pāreju uz jauno sistēmu.
Veselības ministrija apliecināja gatavību turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām un ārstniecības iestādēm, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu slimnīcu tīkla attīstību, uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu, kvalitatīvu ārstēšanu visā Latvijas teritorijā.