Šī gada 29. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aizvadīja ikgadējās sarunas par aktuālajiem izglītības nozares jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot drošībai izglītības iestādēs, mācību kvalitātei un finansējumu mācību līdzekļiem, atbalstu speciālajām skolām un investīcijām izglītībā.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
Attiecībā uz rīcību izglītības iestādēs iespējamā apdraudējuma situācijās puses vienojās līdz 2026. gada 30. augustam precizēt valsts un pašvaldību kompetenču sadalījumu, izstrādāt vienotus rīcības algoritmus, stiprināt koordināciju ar atbildīgajām institūcijām un nodrošināt skaidras pilnvaras operatīvai lēmumu pieņemšanai. Tāpat paredzēts organizēt praktiskas mācības un integrēt emocionālās noturības jautājumus pedagogu profesionālajā pilnveidē, kā arī veikt visu izglītības iestāžu auditēšanu civilās aizsardzības prasību kontekstā. LPS uzsver, ka pašvaldības kopumā atbalsta IZM līdzšinējo rīcību, vienlaikus norādot uz nepieciešamību pēc vienotas un operatīvas pieejas visā valstī, kā arī būtiskiem ieguldījumiem skolu infrastruktūrā, lai nodrošinātu atbilstību drošības prasībām.
Saistībā ar skolu tīklu un finansēšanas modeli “Programma skolā”, sarunās panākta vienošanās par pašvaldību iedalījuma metodikas pilnveidi, uzsverot, ka urbanizācijas rādītājs (DEGURBA) izglītības politikas plānošanā turpmāk izmantojams tikai kā viens no vērtēšanas kritērijiem, nevis vienīgais pamats lēmumu pieņemšanai. Ministre apliecināja, ka pārejas periodā izskatīs elastības iespējas attiecībā uz skolēnu skaitu, ņemot vērā pieejamības skolu reālo situāciju konkrētajā teritorijā. Izglītības iestāžu tīkla plānošanā jānodrošina kompleksa pieeja, izvērtējot demogrāfiskās tendences, izglītības kvalitāti, pieejamību un pašvaldību attīstības vajadzības.
Lasītprasmes un pārejas no pirmsskolas uz 1. klasi jautājumā puses vienojās turpināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, stiprināt vienotu izpratni par sasniedzamajiem rezultātiem sākumizglītībā, efektīvāk izmantot esošos atbalsta mehānismus, piemēram, projektu “Skola – kopienā” un turpināt sadarbību ar izdevējiem par kvalitatīvu mācību līdzekļu izstrādi. LPS pozitīvi vērtē plānotās aktivitātes, taču uzsver, ka nepieciešami steidzami risinājumi plaisas mazināšanai, jo praksē pirmsskolas sagatavotība un 1. klases prasības bieži nav pietiekami sabalansētas, kas rada nevienlīdzīgas starta iespējas skolēniem.
Diskutējot par speciālās izglītības iestāžu finansējumu LPS uzsvēra, ka esošais finansējums ilgstoši nav pārskatīts un neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai, tādējādi radot papildu slogu pašvaldībām. Puses vienojās pieņemt zināšanai IZM piedāvātos īstermiņa risinājumus un, gatavojot 2027. gada valsts budžetu, turpināt diskusiju par uzturēšanas izdevumiem un izmaksu kompensēšanu, kā arī sistēmiskiem risinājumiem ilgtermiņā.
Mācību līdzekļu nodrošinājuma jomā puses vienojās, ka IZM apzinās mācību līdzekļu pieejamību skolās, savukārt pašvaldības izvērtēs situāciju savās izglītības iestādēs. Tāpat paredzēts rast risinājumus elastīgākai ES fondu finansējuma izmantošanai, tostarp digitālo platformu iegādei. LPS uzsver, ka, neskatoties uz valsts investīcijām, starp skolām saglabājas būtiskas atšķirības, ko nosaka ne tikai plānošanas kapacitāte, bet arī objektīvi nepietiekams finansējums.
ES fondu investīciju kontekstā puses vienojās turpināt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstību un pedagogu profesionālā atbalsta stiprināšanu, nepieciešamības gadījumā organizējot reģionālos seminārus. LPS kopumā atbalsta šos projektus, uzsverot to nozīmi datos balstītu lēmumu pieņemšanā un mācību kvalitātes uzlabošanā.
Projektā “Skola–kopienā” puses vienojās paplašināt atbalsta saņēmēju loku, mazināt administratīvo slogu un stiprināt atbalsta sniedzēju kapacitāti pašvaldībās. LPS norāda, ka īpaši nozīmīgi ir nodrošināt atbalstu skolēniem ar mācību grūtībām un sociālās atstumtības risku.
Savukārt STEM un pilsoniskās līdzdalības projektā paredzēts samazināt administratīvo slogu, uzlabot norišu kvalitāti un pieejamību, kā arī izstrādāt digitālus risinājumus datu uzskaitei. LPS atbalsta iecerētās izmaiņas, uzsverot praktisku un skolām pieejamu risinājumu nozīmi.
Par izglītības digitalizāciju puses pieņēma zināšanai progresu projektos, kas paredz elektroniskus izglītības dokumentus un vienotu pieteikšanās sistēmu izglītības iestādēs. LPS atbalsta šo iniciatīvu, akcentējot nepieciešamību nodrošināt lietotājiem draudzīgu ieviešanu.
Jaunatnes jomas attīstībā puses vienojās turpināt kopīgu darbu pie profesionālās attīstības, amatu klasifikācijas un cilvēkresursu nodrošinājuma uzlabošanas. LPS uzsver, ka jaunatnes darbinieku loma pieaug, taču pašvaldības saskaras ar izaicinājumiem kvalificētu speciālistu piesaistē un noturēšanā.
Pieaugušo izglītības jomā puses vienojās veicināt pašvaldību lielāku iesaisti, tostarp organizējot diskusijas plānošanas reģionu līmenī. LPS atbalsta šo pieeju, vienlaikus aicinot risināt koordinatoru atalgojuma jautājumu, kas ietekmē pašvaldību kapacitāti šajā jomā.