Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Valde aicina turpināt diskusijas un steigā nevirzīt Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvu atcelt minimālo vērtējuma slieksni pamatskolas centralizētajos eksāmenos un ieviest dabaszinību eksāmenu jau šajā mācību gadā. Izmaiņām mācību snieguma vērtēšanas kārtībā jābūt pārdomātām un izvērtētām.
Šī gada augustā LPS veiktā 42 pašvaldību aptauja liecina, ka pašvaldības kopumā piekrīt pamatotām, kvalitatīvi sagatavotām un nesasteigtām pārmaiņām pamatizglītība, tomēr neatbalsta ministrijas plānotās izmaiņas normatīvajos aktos pašlaik piedāvātajā redakcijā, kas būtiski un negatīvi ietekmēs gan pamatizglītības kvalitāti, gan skolēnu motivāciju mācīties un rast iespējas turpināt mācības. Nozīmīgas reformas izglītības sistēmā jāīsteno pārdomāti, pietiekami finansēti, veicot pilnvērtīgu regulējuma ietekmes izvērtējumu un nodrošinot savlaicīgu dialogu ar nozares profesionāļiem, kā arī visām iesaistītajām pusēm.
Līdz ar to LPS Valde pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā aicina ministriju turpināt argumentētu diskusiju par pamatizglītības centralizēto eksāmenu lomu, izglītības kvalitātes prasībām un iespējām turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē, kā arī jauna centralizētā eksāmena ieviešanu ne ātrāk kā nākamajā mācību gadā. Tādējādi izglītības nozare izmaiņu ieviešanai varētu pilnvērtīgi sagatavoties.
Centralizēto eksāmenu minimālais slieksnis ir saglabājams kā būtisks izglītības kvalitātes un vienota valsts standarta elements, LPS veiktajā aptaujā uzsver pašvaldības. Kāda noteikta minimālā centralizēto eksāmenu sliekšņa saglabāšanu atbalsta 68,3% aptaujāto pašvaldību, bet visvairāk pašvaldību atbalsta pašreizējo 15% slieksni.
LPS Valde uzsver, ka pašvaldības neiebilst pret pārmaiņām izglītības sistēmā, bet aicina tās ieviest pakāpeniski, balstoties datos, nodrošinot nepieciešamos resursus un vienlīdzīgas iespējas skolēniem visā Latvijā. Izglītības kvalitātes uzlabošanai vispirms jāstiprina pedagogu pieejamība, jāpilnveido mācību vide un atbalsta mehānismus, nevis jāvienkāršo prasības pamatizglītības dokumenta saņemšanai. Turklāt nav skaidrības, kas notiks ar skolēniem, kuri iegūs pamatizglītības apliecību ar ļoti zemiem rezultātiem, jo nav definētas prasības nākamajam izglītības posmam. Savukārt profesionālās izglītības sistēma jau šobrīd saskaras ar finansējuma, kapacitātes un atbalsta trūkumu.
Ja eksāmena nokārtošanai nebūs noteikts minimālais sniegums, tad nav vairs skaidrības par eksāmena jēgu un pamatizglītības standarta nozīmi, kā rezultātā mazināsies sabiedrības uzticība pamatskolas apliecībai.
Tāpat LPS Valde aicina pārskatīt ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinātņu mācību jomā jau tuvākajā laikā. Eksāmena ieviešana jāsaista ar konkrētu gatavības un investīciju plānu. Kā liecina LPS aptaujas dati, skolās joprojām trūkst kvalificētu fizikas un ķīmijas pedagogu, jābūt skaidrībai par metodisko un mācību materiālu nodrošinājumu, bet skolas un ģimenes par plānotajām izmaiņām nav informētas pietiekami savlaicīgi. Viens no priekšlikumiem būtu centralizētā eksāmena vietā noteikt monitoringa darbu, kas ļautu novērtēt skolēnu sasniegumus, neradot papildu riskus izglītības procesam.
Visbeidzot aptaujas dati liecina, ka 81% pašvaldību atbalsta iespēju skolēniem vismaz reizi uzlabot summatīvo vērtējumu. Tomēr pašvaldības neatbalsta neierobežotu un nekontrolētu pārbaudes darbu labošanu, nosakot vienotu ietvaru, lai skolēna tiesības būtiski neatšķirtos starp skolām.