Foto: AS CleanR Grupa
Šī gada 9. septembrī zinātnieki prezentēja otrā Latvijas Aprites ekonomikas indeksa būtiskākos atklājumus un godināja pašvaldības ar augstākajiem rezultātiem indeksa kategorijās – gudra resursu pārvaldība, uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācija, prasmīga saimniekošana un sabiedrības iesaiste. Balvu par gudru resursu pārvaldību pasniedza Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Līderu grupā sešas pašvaldības
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti veidoti divos dalījumos – grupās no nogaidošajiem līdz līderiem, kā arī kategorijās, kas atspoguļo pašvaldību sekmes konkrētās jomās.
Dalījums grupās veidots pēc kopējā iegūtā punktu skaita: līderi – virs 650 punktiem; eksperti – 550–649 punkti; praktiķi – 450–549 punkti; apzinīgie – 350–449 punkti; nogaidošie – zem 350 punktiem.
Iepretim 2024. gadam, kad līderu grupā bija divas pašvaldības, šogad augstākajā grupā ierindojas sešas: Daugavpils valstspilsēta (765), Valmieras novads (736), Cēsu novads (704), Dienvidkurzemes novads (665), Rīgas valstspilsēta (657) un Liepājas valstspilsēta (654).
Ekspertu grupā tikušas desmit pašvaldības, kurām seko “Praktiķi” ar 16 pašvaldībām, “Apzinīgie” ar deviņām pašvaldībām un “Nogaidošo” grupa ar vienu pašvaldību.
“Līderu grupas piemēri rāda, ka veiksmīga iniciatīva pati par sevi vēl negarantē ilgtermiņa pārmaiņas. Tās sākas brīdī, kad risinājums kļūst par pastāvīgu praksi, ir sasaistīts ar citiem pašvaldības instrumentiem un to iespējams attīstīt plašāk. Līderus vieno nevis tas, ka visi dara vienu un to pašu, bet gan spēja panākt, lai katras pašvaldības izvēlētie risinājumi darbojas kā sistēma,” uzsver Latvijas Aprites ekonomikas indeksa vadošā pētniece Dr. oec. Dzintra Atstāja.
Četras kategorijas, četri līderības uzsvari
Atsevišķi godināti arī četru apritīguma kategoriju līderi. Gudrā resursu pārvaldībā augstāko vērtējumu ieguvusi Liepājas valstspilsēta ar 802 punktiem, izceļoties ar plašu un savstarpēji saistītu risinājumu kopumu, kas ietver biomasas izmantošanu siltumapgādē, saules paneļus un elektroauto, kā arī otrreizējo materiālu izmantošanu un ilgmūžīgus iepirkumus.
Uzņēmējdarbības un ekonomikas transformācijā līdere ir Valmieras novada pašvaldība ar 780 punktiem, nodrošinot vidi, kur uzņēmēji var praktiski ieviest aprites principus – izmantot koplietošanas un darbnīcu infrastruktūru, saņemt zināšanas un atbalstu, kā arī veidot sadarbību vietējā un pat starptautiskā līmenī.
Valmieras novads augstāko punktu skaitu (767) ieguva arī sabiedrības iesaistes kategorijā, liekot uzsvaru uz praktisku iedzīvotāju iesaisti – darbnīcām, izglītības programmām, aprites centru un citiem risinājumiem, ko iespējams izmantot ikdienā.
Prasmīgā saimniekošanā augstāko vērtējumu ieguvusi Rīgas valstspilsēta ar 774 punktiem, nostiprinot apritīguma principus ne tikai atsevišķos projektos, bet arī visaptverošā aprites ekonomikas stratēģijā, iepirkumu prasībās, jomas regulējumā, finansējumā un citos pārvaldības instrumentos.
Pašvaldības ar augstākajiem apritīguma rādītājiem spēj atsevišķas iniciatīvas pārvērst vienotā sistēmā, tomēr turpmāku izaugsmi noteiks ne tikai jauni risinājumi, bet arī pārmaiņas saimniekošanas modelī un sabiedrības ikdienas paradumos, liecina otrā Aprites ekonomikas indeksa rezultāti.
Latvijas zinātnieku izstrādātais Aprites ekonomikas indekss, kas tiek mērīts reizi divos gados, pirmo reizi publicēts 2024. gadā. Toreiz viens no būtiskajiem secinājumiem bija tas, ka pašvaldībās netrūkst atsevišķu aprites iniciatīvu arī bez stratēģiska metodoloģiskā ietvara. Redzot, ka pašvaldības Aprites ekonomikas indeksu izmanto kā ceļvedi apritīguma ieviešanai, 2026. gada mērījumā fokuss tika pilnveidots, lielāks svaru piešķirot risinājumiem ar strukturālu ietekmi, kas pāreju uz apritīgu saimniekošanu padara ne vien straujāku, bet arī mērķtiecīgāku.
“Pirmais indekss parādīja, kur atrodamies aprites ekonomikas kartē Latvijā. Otrais jau palīdz saprast, kuras darbības dod lielāko ietekmi straujākai apritīguma ieviešanai. Līdz ar to pašvaldības, analizējot šos rezultātus, var plānot, kur ieguldīt laiku, finansējumu un cilvēkresursus jēgpilnākam rezultātam. Mērķis vairs nav tikai saskaitīt aktivitātes, bet saprast, kuras no tām rada paliekošu un strukturālu ietekmi,” norāda Latvijas Aprites ekonomikas indeksa idejas iniciatore, AS “CleanR Grupa” valdes locekle un Eiropas Klimata pakta vēstnese Latvijā – Agita Baltbārde.
Pašvaldības ir spēcīgas efektivitātē; nākamais solis – modeļa maiņa
“Pašvaldību pašvērtējuma rezultāti rāda salīdzinoši augstus sasniegumus atkritumu šķirošanas infrastruktūras, digitalizācijas un ēku energoefektivitātes jomās. Pašvaldības investē atjaunīgo energoresursu izmantošanā, ēku renovācijā, digitālā dokumentu apritē un risinājumos, kas samazina resursu patēriņu,” skaidro Aprites ekonomikas indeksa vadošā pētniece, profesore Dr. oec. Dzintra Atstāja.
Arvien biežāk apritīguma prasības tiek izmantotas arī publiskajos iepirkumos, piemēram, pievēršot uzmanību produktu ilgmūžībai, remontējamībai un atkārtotas izmantošanas iespējām.
Tomēr zemāki pašvērtējuma rezultāti ir jomās, kas prasa būtiskāku saimniekošanas modeļa maiņu. Tā pamatā ir nomas izvēle iegādes vietā, lietotu preču aprite, industriālā simbioze, kā arī sadarbība pētniecības un inovāciju jomā.
“Nākamais attīstības posms ir pāreja no esošā saimniekošanas modeļa efektivizēšanas uz paša modeļa maiņu. Tas nozīmē plašāk izmantot nomu, koplietošanu, remontu un resursu atkārtotu lietošanu, kā arī sistemātiski veicināt inovācijas un industriālo simbiozi. Tieši šajās jomās iespējams radīt arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas,” uzsver pētniece.
Iespēju pieejamība vēl nenozīmē paradumu maiņu
Aprites ekonomikas indeksu veido divas savstarpēji papildinošas daļas: pašvaldību pašvērtējums un iedzīvotāju aptauja, par kuras integrāciju Aprites ekonomikas indeksā konsultēja Latvijas Universitāte. Pašvaldību aptauja atspoguļo izveidotos procesus, infrastruktūru, pakalpojumus un atbalsta instrumentus, savukārt iedzīvotāju aptauja parāda, vai cilvēki šos risinājumus redz, izmanto un uzskata par vajadzīgiem.
Iedzīvotāju aptaujas rezultāti atklāj, ka aprites ekonomikai raksturīgo pakalpojumu pieejamība daudzviet ir saglabājusies vai palielinājusies, kamēr paradumu maiņa norisinās lēni. Turklāt atsevišķās jomās pašvaldību piedāvājums un iedzīvotāju prioritātes vēl nesakrīt.
“Pašvaldības var ieguldīt infrastruktūrā, pakalpojumos un dažādos atbalsta instrumentos, taču būtiskais jautājums ir – vai cilvēks tos tiešām izmanto? Ja piedāvājums neiet kopsolī ar iedzīvotāju vajadzībām un motivāciju, arī labs risinājums var palikt neizmantots. Tāpēc svarīgāk ir ne tikai radīt iespējas, bet saprast, kā panākt, ka tās kļūst par cilvēku ikdienas izvēli. Vienlaikus redzams, ka pilsoniskajai sabiedrībai jeb nevalstiskajām organizācijām var būt būtiska loma jaunu ieradumu veidošanā,” uzsver Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Dr. sc. soc. Andris Saulītis.
Piemēram, 58 % aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka pašvaldībām vairāk finansiāli jāatbalsta biedrības, kas īsteno aprites ekonomikas iniciatīvas – taču šāds atbalsts sniegts tikai 24 % gadījumu. Savukārt atbalstu talkām un vides labiekārtošanas aktivitātēm par nepieciešamu uzskata 54 % aptaujāto, kamēr pašvaldību aktivitāte šajā jomā sasniedz 64 %, pārsniedzot sabiedrības gaidas.
Lai gan vides sakopšana ir populāra, realitātē iedzīvotāju iesaiste talkās vērtējama pasīvi – aptuveni 70 % aptaujāto tajās neiesaistījās vai darīja to ļoti reti.
Metodikā lielāks uzsvars uz sistēmisku ietekmi
Lai saglabātu datu salīdzināmību, 2026. gada indekss balstās uz līdzšinējo metodiku, vienlaikus precizējot atsevišķus jautājumus un to nozīmi vērtējumā. Šogad lielāks svars piešķirts sistēmiskiem risinājumiem ar augstāku ietekmi uz apritīgumu, piemēram, fosilo resursu mērķtiecīgai aizstāšanai ar atjaunīgiem resursiem, atkritumu pārstrādei un sabiedrības iesaistei.
“Pirmā indeksa rezultāti atklāja asimetriju starp pašvaldību īstenotajiem aprites risinājumiem un iedzīvotāju paradumiem to izmantošanā, tādēļ šogad būtiska uzmanība pievērsta tieši sabiedrības iesaistei. Ar informēšanu vien nepietiek – paradumu maiņu var panākt tikai tad, kad iedzīvotāji tiek praktiski iesaistīti un radītās iespējas kļūst par daļu no cilvēku ikdienas. Tieši tāpēc šogad godinājām arī pašvaldības, kas sasniegušas augstāko vērtējumu atsevišķās indeksa kategorijās, jo to piemēri parāda, kā sistēmiska pieeja darbojas praksē,” skaidro Baltbārde.
No mērījuma uz rīcību
Indeksa mērķis ir iespējami precīzāk saprast, kurā virzienā iespējams augt un kā ar pieejamajiem resursiem panākt vislabāko rezultātu un pozitīvāko ietekmi. Vienlaikus tas palīdz pašvaldībām izprast, kādas investīcijas var sasniegt augstāko efektivitāti apritīgumā, kā arī izvērtēt iedzīvotāju reakciju un iesaisti pašvaldības iniciatīvās.
“Šā gada rezultāti iezīmē piecu soļu attīstības ceļu. Pirmkārt, apzināt esošās aktivitātes un resursu plūsmas. Otrkārt, savienot enerģētikas, mobilitātes, atkritumu, iepirkumu un uzņēmējdarbības risinājumus. Treškārt, nostiprināt apritīguma principus stratēģijās, noteikumos un finansējumā. Ceturtkārt, iesaistīt administrāciju, kapitālsabiedrības, uzņēmējus, zinātni, kopienas un iedzīvotājus. Piektkārt, veiksmīgus pilotprojektus pārvērst pastāvīgos pakalpojumos un pašvaldības praksēs. Nākamais solis nav vairāk atsevišķu projektu, bet vairāk savienotu risinājumu,” skaidro Atstāja.
Visi Aprites ekonomikas indeksa rezultāti tuvākajā laikā būs pieejami tīmekļa vietnē cleanrgrupa.lv.
Par Latvijas Aprites ekonomikas indeksu
Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir pirmais zinātniski pamatotais rīks Latvijā, kas ļauj novērtēt pašvaldību apritīgumu un salīdzināt to sniegumu. Pirmais mērījums veikts 2024. gadā; 2026. gadā tas īstenots jau otrreiz. Indekss apvieno divus skatupunktus – pašvaldību pašvērtējumu un iedzīvotāju vērtējumu –, analizējot 4 jomas: gudru resursu pārvaldību, uzņēmējdarbības un ekonomikas transformāciju, sabiedrības iesaisti un prasmīgu saimniekošanu. Šī gada indeksā piedalījušās visas 42 Latvijas pašvaldības, bet reprezentatīvā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 3108 respondenti.
AS CleanR Grupa