Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Konferencē „Jaunatnes politikas attīstība pašvaldībās” nodibināts Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu Atbalsta tīkls

 

26.augustā notika Latvijas pašvaldību jaunatnes konference „Jaunatnes politikas attīstība pašvaldībās”, ko organizēja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).Ar uzrunu atklājot konferenci LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzvēra: „Mums ir jādara viss, lai jauniem cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas”. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktores vietniece jaunatnes jomā Diāna Sīmansone deva ieskatu par jaunatnes politikas attīstību Latvijā un uzsvēra IZM un Latvijas pašvaldību sadarbību un partnerību jaunatnes politikas īstenošanā Latvijā.

Konferencē ar pieredzi darbā ar jaunatni dalījās Saldus novada Bērnu un jaunatnes centra JIC „Šķūnis” jaunatnes lietu speciāliste Rudītei Muraševa, Liene Dembovska stāstīja par pieredzi Gulbenes novadā, Doloresas Lepere – Talsu novadā. Ar citu skatījumu, akcentējot problēmas, kas traucē attīstīt darbu ar jaunatni, runāja Daugavpils pilsētas Jaunatnes lietu departamenta vadītājs Teodors Bikovskis. Formas un veidi kā var organizēt darbu ar jaunatni ir dažādi, tam par piemēru var minēt Zemgales Kompetenču centra pieredzi ar kuru dalījās Antra Škinca šī centra Informācijas resursu un tehnoloģiju nodaļas vadītāja.

Koncepciju par Latvijas pašvaldību Jaunatnes lietu Atbalsta tīkla izveidošanu prezentēja LPS Padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, akcentējot, ka valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā uzņemas koordinējošo funkciju darbā ar jaunatni, savukārt pašvaldības ir atbildīgas par darba ar jaunatni plānošanu un īstenošanu. Pašvaldībās ir laba pieredze, ir izveidota institucionālā sistēma, taču ne visās. Lai pašvaldības varētu dalīties pieredzē, izvirzītu problēmas, ar kurām pašvaldības saskaras darbā ar jaunatni, risinātu jaunatnes politikas izvirzītos uzdevumus: jaunatnes politikas koordinācija, jauniešu līdzdalība un brīvā laika lietderīga izmantošana un jauniešu sociāli ekonomiskā izaugsme, konkurētspēja un iekļaušanās sabiedrībā, ir nepieciešams jauniešus iesaistīt šo uzdevumu risināšanā. Konference vienbalsīgi atbalstīja koncepciju un tika nodibināts Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu Atbalsta tīkls.

Konferences dalībnieki vienojās arī par Latvijas pašvaldību Jaunatnes lietu Atbalsta tīkla Koordinējošās darba grupas izveidi, kuras darbā strādās jaunatnes lietu speciālisti, koordinatori vai atbildīgās personas no pašvaldībām. No novadiem: Saldus, Kuldīgas, Talsu, Tukuma, Dobeles, Salacgrīvas, Cēsu, Pļaviņu, Gulbenes, Rēzeknes, Kārsavas, Dagdas un pilsētām: Rīgas, Liepājas, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Jēkabpils, Rēzeknes, Jelgavas. Tika nolemts arī, ka vienreiz gadā tiek organizēta gadskārtējā Latvijas pašvaldību Jaunatnes lietu Atbalsta tīkla konference, divas reizes gadā sanāk kopā pa reģioniem un vienu reizi ceturksnī notiek Latvijas pašvaldību Jaunatnes lietu Atbalsta tīkla Koordinējošās darba grupas sanāksmes. Darba grupa sadarbosies ar LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomiteju.

Otrs svarīgs konferences jautājums bija „Jauniešu garantija”, par kuru izsmeļošu informāciju sniedza Labklājības ministrijas Nodarbinātības departamenta direktors Imants Lipskis. Konferences dalībnieki saņēma apstiprinājumu, ka Jauniešu garantijas programmā līdzekļi būs pieejami jau no 2014.gada 1.janvāra. Latvija šīs programmas izpildei 2014. – 2020. gadam kopā ar līdzfinansējumu ieguldīs ap 59 miljoniem eiro. Jauniešu garantijas programma paredz, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā no brīža, kad tie kļūst par bezdarbniekiem vai beidz formālo izglītību, saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības vai apmācības piedāvājumu. Jauniešu garantijas realizācijā ir svarīga loma jaunatnes lietu speciālistiem pašvaldībās, jo tieši, jaunieši uz vietām būs tie, kuri uzrunās jauniešus, kuri nav ne darba tirgū, ne izglītības sistēmā.

Iespējamie mehānismi, lai jauniešus, kas nav reģistrētie bezdarbnieki, „nogādātu” līdz Jauniešu garantijai

I variants

Pašvaldības (jauniešu centri) kā vadošais partneris un NVO, citi dienesti kā sadarbības partneri (NVA)

Atklāties projektu konkursi

Administrē – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

2 konkursa uzsaukumi 2014.gada 2.cet.un 2015.ghada 2.cet.

Piem., viena projekta izmaksas 25 000 LVL x 110 pašvaldības + 9 pilsētas x 50 000 LVL

 

II variants

Pašvaldības kā vadošais partneris, kas piesaista teritorijā esošās un ieinteresētās jauniešu organizācijas, NVO u.c.

Nav konkursa, bet 119+9 līgumi starp NVA un pašvaldībām

Administrē – Nodarbinātības valsts aģentūra

Līgumu slēgšanas pašvaldībām 2014.gada 1.cet.

Piem., viena projekta izmaksas 25 000 LVL x 110 pašvaldības + 9 pilsētas x 50 000 LVL

 

Aicinām pašvaldības sniegt savu viedokli par viena vai otra varianta izvēli un sūtīt savu viedokli uz: inara.dundure@lps.lv.

Informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajām aktivitātēm jauniešiem sniedza NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka.

Par Eiropas Savienības programmu JAUNATNE DARBĪBĀ Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projektu koordinatore  Juta Reķele. ES programma darbojas līdz šī gada 31.decembrim. Vēl ir iespēja iesniegt projektus iniciatīvā 5.1.Jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projekti. Iesniegšanas termiņš: 2013.gada 01.oktobris.

Savukārt Latvijas – Šveices sadarbības programmas pārstāvis informēja par Atbalstu jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos 1. Prioritāti    «Drošība, stabilitāte un atbalsts reformām» 1.apakšprioritāti «Reģionālās attīstības iniciatīvas attālos vai mazattīstītos reģionos»

Konferences materiāli ievietoti LPS mājas lapas sadaļā „Semināri un Video” - http://www.lps.lv/Seminari_un_video/

LPS padomniece Ināra Dundure