.jpg)
.jpg)
2013.gada 24. septembrī notika LPS Tehnisko problēmu komitejas un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas apvienotā sēde. Darba kārtībā bija jautājums par pašvaldību investīcijām 1995.–2012. gadā, vietējo autoceļu attīstību dalītā atbildībā: pieejamais finansējums un plānotais sadalījums pašvaldībām valsts vietējo un pašvaldību autoceļiem prioritārā virziena “Pilsētvides attīstība” un darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” papildinājuma projekta ietvaros, par ziņoja VARAM pārstāvji, finanšu līdzekļu pieejamību pašvaldībām vietējo autoceļu finansēšanā Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada ietvarā, par ko ziņoja Zemkopības ministrijas pārstāvji, par finansējumu valsts vietējiem autoceļiem ERAF finansējuma un Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.–2020. gadam ietvarā, par ko ziņoja AS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvji, valsts mežu ceļu infrastruktūras attīstība turpmākajos septiņos gados (ziņoja VAS “Latvijas Valsts meži” pārstāvji), par paredzēto finansējumu valsts budžeta programmas 23.0000 “Valsts autoceļu fonds” ietvarā un mērķdotācijām pašvaldību ielām un autoceļiem 2014. gadā (ziņoja AS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvji).
Tā kā aktuālais jautājums interesēja ļoti daudzus pašvaldību pārstāvjus, dubultkomiteju sēde notika divās zālēs – 3. stāva zālē sēdošie notikumiem sekoja tiešraidē.
Abu komiteju pārstāvji vienojās, ka esošā finansējuma ietvaros NAP izvirzītie mērķi ceļu nozarē nav sasniedzami. Komitejas sēdē galvenokārt apsprieda valsts vietējo autoceļu iespējas saņemt finansējumu. Pašlaik ir skaidrs, ka no valsts budžeta vietējiem ceļiem paredzēti 45,5 miljoni latu, no Lauku attīstības fonda – 89 miljoni latu.Valdības jaunākais piedāvājums (“Jaunās politikas iniciatīvas”), kas paredz piešķirt tikai 20% no naftas produktu akcīzes nodokļa, kā arī papildus finansējumu 21,7 miljonu latu apmērā, autoceļu attīstību nespēj nodrošināt. Sevišķi tāpēc, ka līdz šim lielāko finansējuma daļu autoceļiem veidoja Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. “Jaunās politikas iniciatīvas” pēc būtības izslēdz iespēju attīstīt valsts vietējos un pašvaldību autoceļus. Ja netiks ieviests atbilstošs autoceļu finansēšanas modelis, tad valsts vietējo un pašvaldību autoceļu attīstība tiek apdraudēta.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas autoceļu attīstībai paredzamo finansējumu plāno galvenokārt no ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem, neparedzot adekvātu finansējumu no valsts budžeta. Pastāvot reālai iespējai, ka 2014. gadā faktiski tiks pārtraukts ES finansējums, ja vien valdība neparedzēs ar vienreizēju lēmumu atsevišķiem ES projektiem 2014.gadā piešķirt atsevišķu finansējumu, valsts budžetā netiek nodrošināts pietiekams finansējums valsts vietējiem un pašvaldību ceļiem, kas rada apdraudējumu ne tikai valsts reģionālajai attīstībai, bet arī ceļu nozarei kopumā
Komitejas sagatavoja priekšlikumus valsts vietējo un pašvaldību autoceļu finansējumam izskatīšanai LPS Valdes sēdē.
LPS padomnieks Aino Salmiņš