Latvijas Pašvaldību savienība

Jautājumā par siltumapgādes parādiem LPS padomnieks Aino Salmiņš informē, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.septembri pilsētās parāds par apkuri pieaudzis par 6%, bet novados - par 25%. Kopējais parādu apjoms pieaudzis par 5.96 miljoniem latu, attiecīgi lielajās pilsētās 1.18 miljoni ,novados 4.77 miljoni latu  Salmiņš norādīja, ka pilsētās ir vērojama pozitīva tendence – parādu apjomu pieauguma tempi  par apkuri samazinās, bet novados situācija ir pretēja - parādsaistības pieaug. Pamatojums parādu pieaugumam ir zemā maksātspēja, novadu pašvaldībās komersanti pārņem pagastu pārvalžu pārziņā esošās katlu mājas. Tomēr ir pilsētas, kur parādi ir pieauguši. Daugavpilī, Jēkabpilī un Rēzeknē parādu apjoms vidēji pieaudzis par 7-12%. Valmierā parādu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada septembra sākumu ir samazinājies pa 4%, Liepājā - par 13%, bet Jelgavā - par 6%.

Republikas nozīmes pilsētās kopumā apmaksāti 94,5%, bet novadu pašvaldībās 92,5% no iepriekšējā apkures sezonā izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju. Attiecīgi 2011./2012.gada apkures sezonā republikas nozīmes pilsētās tika apmaksāti 93,7%, bet novadu pašvaldībās 88,9% no izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju.

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane informēja, ka LPS ir panācis izmaiņas Ekonomikas ministrijas administrētajā darbības programmā "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.5.2.1.aktivitātē "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai". LPS vasarā konstatēja situāciju, ka daudzās pašvaldībās ir aizturēti jaunu LIAA apstiprinātu projektu ieviešana, tāpat daudzās pašvaldībās Ekonomikas ministrija (EM) bija veikusi jau realizēto projektu pārvērtēšanu no valsts atbalsts viedokļa, no kā izriet finanšu korekcijas vairākās pašvaldībās jau realizētiem projektiem. Rezultātā Kohēzijas finansējums 3.5.2.1.aktivitātē finanšu risinājumu neskaidrību dēļ bija apturēts.

LPS uzskatīja, ka EM, lai neradītu nozīmīgus zaudējumus siltumapgādes sektorā pašvaldību uzņēmumiem un nepasliktinātu situāciju siltumapgādē iedzīvotājiem minētajās pašvaldībās, kurās plānota projektu realizācija, steidzami jārod risinājums par iespējām piesaistīt finansējumu no Valsts kases. Tāpat būtisks aspekts šajā jomā bija neadekvātā atbalsta politika siltumapgādē, ņemot vērā, ka pakalpojums uzskatāms par sabiedrisko pakalpojumu tā kā tas tiek sniegts iedzīvotājiem un tad atbalsta apjomam būtu piemērojams daudz augstākā līmenī (līdz 100%). LPS no savas puses kā risinājumu piedāvāja grozīt MK noteikumus Nr.824 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.5.2.1.aktivitātes "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" tādā veidā, lai būtu iespējams tāds pats atbalsts projektu ieviešanā kā tas ir paredzēts 2008.gada 28.jūlija MK noteikumos Nr.606 „Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””.

LPS pierādīja, ka aktivitātes 3.5.2.1. ietvaros paredzētais atbalsts finanšu saņēmējam ir jāklasificē ka sabiedriskais pakalpojums, kur attiecīgi EM un FM ieskatā saņemtā zemākā % likme nebūtu klasificējama kā valsts atbalsts un par šo % starpību nebūtu jāsamazina atbalsta summa finanšu saņēmējam no Kohēzijas fonda apstiprinātā finansējuma. LSP informē, ka š.g. 29. novembrī stājās spēkā jauns MK regulējums.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis informēja par siltumapgādes tarifiem un norādīja, ka ir vērojamas tendences parādu samazinājumam, tarifu paaugstinājumu sagaida tikai divās pašvaldībās Balvos un Valmierā, taču jāņem vērā, ka šajās pašvaldībās tarifi ir vieni no zemākiem valstī. Vismaz 18 pašvaldībās siltumapgādes tarifi šajā apkures sezonā samazināsies. Pašlaik siltumapgādē vērojamas sekojošas tendences – siltumapgādes patēriņa samazināšanās;  iezīmējas Konsolidācijas tendences komersantu pakalpojumos, jo iniciatīva tarifu samazinājumiem nāk no komersantu puses , vērojama tarifu izlīdzināšanās pašvaldību teritorijās, tarifu pazemināšanās

Jautājumā par valsts un pašvaldību uzdevumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Energoefektivitātes Direktīvas 2012/27/ES ieviešanā komiteja nolēma:

1. Pieņemt zināšanai, ka atbilstoši Direktīvas 2012/27/ES prasībām, lai nodrošinātu 1,5 % mērķa sasniegšanu, energoefektivitātes pasākumi energoapgādes komersantiem jārealizē pie enerģijas galalietotājiem

2. Lai gan Direktīva 2012/27/EK nosaka obligāti ieviešamas prasības un mērķus tikai valsts līmenī (attiecībā uz centrālās valdības rīcību un valsts līmeņa enerģijas patēriņu), tomēr valsts energoefektivitātes mērķu izpilde var tikt nodrošināta tikai ar konkrētās teritorijās, pašvaldībās, mājsaimniecībās un uzņēmumos ieviestiem pasākumiem.

3. Īstermiņā, palielinoties iedzīvotāju maksājumiem par enerģiju, varētu pieaugt spiediens uz pašvaldību sociālajiem izdevumiem, kā arī varētu pieaugt pašvaldības izdevumi, kas saistīti ar pašvaldību ēku renovācijas procesu, tādējādi Direktīvas ieviešana jāsaista ar valsts atbalstu sociālo jautājumu risināšanā

4. Izanalizējot 2.variantu „Energoefektivitātes pienākumu shēma un alternatīvie pasākumi” izskatāms princips par vienošanās (brīvprātīgo līgumu) slēgšanu ar pašvaldībām un rūpniecības un būvniecības sektoru par taupības pasākumiem, nosakot konkrētus mērķus. Vairākas pašvaldības jau šo darbu ir iesākušas, pievienojoties Pilsētu mēru paktam. Tiek izstrādāti Rīcības plāni līdz 2020.gadam. Pilsētu mēru paktam jau pievienojušās 19 pilsētas - Rīga, Balvi, Ikšķile, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Kārsava, Ķegums, Lielvārde, Liepāja, Limbaži, Līvāni, Ludza, Ogre, Salaspils, Saldus, Tukums, Viļāni un Valka. Ar rūpniecības un būvniecības sektoru šādus līgumus loģiski būt slēgt Ekonomikas ministrijai vai tās aģentūrām.

 5. Atzīt , ka energoefektivitātes fonda ieviešana 2014.gada decembrī, ievērojami par vēlu ,jo par gadu tiks kavēts ēku renovācijas process, kas pēc 50% ERAF grantu izbeigšanās 2013.gadā zaudēs ātrumu un apjomu un 2015.gads tiks uzsākts no nulles.

6. Ņemot vērā ,ka ES fondu plānošanas 2014. - 2020. gada periodā paredzēts, ka pašvaldību energoplāns būs obligāta prasība un to ,ka Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likuma 12. panta otrās daļas otrais punkts paredz, ka valstij ir iespējams noteikt subsīdijas energoauditiem un atsevišķiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo vienošanos ,pretendējot uz finansējumu energoefektivitātes pasākumiem, aicināt pašvaldības slēgt vienošanās par energoefektivitātes paaugstināšanu ar rūpniecības un būvniecības sektoru.

Jautājumā par grozījumiem Ministru kabineta Noteikumos Nr. 1013, Nr. 1014 un Nr.999 vienota ūdensskaitītāju nomaiņa, ūdens patēriņa starpības problēmu risinājums, maksas kārtība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu komiteja nolēma:

1.      Neatbalstīt Grozījumu piedāvāto ūdens patēriņa korekcijas sadales principu, norādot uz sekojošo:

1.1.            sadalot ūdens korekciju vienādi uz dzīvokļu īpašumiem, veidosies situācijas, kurās minētie rēķini tiks piestādīti arī faktiski tukšiem dzīvokļiem. Tādējādi Grozījumiem ir negatīva finansiālā ietekme gan uz ūdens apgādes pakalpojuma sniedzējiem – pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurām pieaugs debitoru parādi un kavētie maksājumi, kas atstās ietekmi uz spēju nodrošināt pakalpojumu, atsevišķos gadījumos iespējami izraisot arī tarifu paaugstināšanu uz pašvaldībām, jo tām, kā daudzdzīvokļu ēku kopīpašniecēm, tiks piestādīti rēķini apmaksai par tukšajiem pašvaldību dzīvokļiem.

1.2.            Pilnvarot LPS padomnieku A.Salmiņu sagatavot priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 un iesniegt to Ekonomikas ministrijai, vienlaikus informējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu apakškomisiju.

2.      Neatbalstīt Grozījumu piedāvāto sadzīves atkritumu apmaksas kārtību, kas paredz norēķinus atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam, to pamatojot sekojoši:

2.1. Grozījumi ir pretrunā vienlīdzības principam. Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka atkritumu radītājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus. Dažādos dzīvokļos uzturas atšķirīgs atkritumu radītāju skaits;

2.2. minētās normas jaunā redakcija neatbilst Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmās daļas 2.punktam, kas noteic, ka sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu;

2.3. neapdzīvojamās telpās izvietotie komersanti, t.sk. veikali, skaistumkopšanas uzņēmumi u.c. rada ne vien lielāku atkritumu daudzumu salīdzinājumā ar dzīvojamām mājas telpām, bet arī pēc īpašībām krasi atšķirīgus atkritumus, kas atbilst Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.302 „Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” noteiktajiem;

2.4. izmaiņas neveicina ES Direktīvas 2008/98/EK un Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna 2013.-2020.gadam noteikto prasību izpildi attiecībā uz atkritumu šķirošanas pilnveidi.

3.      Ņemot vērā, ka Atkritumu apsaimniekošanas likums 8. panta (1) daļā ir noteiktas pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumos, kas tās pilnvaro noteikt kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu:

3.1.            Noteikt, ka Ministru kabineta noteikumos Nr1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.4.punktā vai nu saglabājama iepriekšējā kārtība vai arī jāveic papildinājumi, nosakot, ka norēķinu kārtību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem. 

3.2.            Pilnvarot LPS padomnieku A.Salmiņu sagatavot priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.1013 un iesniegt to Ekonomikas ministrijai, vienlaikus informējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Mājokļu apakškomisiju.