12. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde, kurā skatīja Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) kopsapulces rezolūciju „Par sociālo pakalpojumu attīstību”. Rezolūcijā vērš uzmanību uz to, ka kopš 2009. gada reģionālās reformas, kura sākās vienlaicīgi ar ekonomisko krīzi, Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūcijas ir strādājušas „izdzīvošanas” režīmā un resursu attīstībai nav. Redzot Igaunijas, Lietuvas un Polijas pašvaldību sociālo aprūpes institūciju attīstību, izaugsmi un pakalpojuma sniegšanas kvalitātes nodrošinājumu, kas balstās uz labas un mūsdienīgas iekšējās infrastruktūras bāzi (funkcionālās gultas, pacēlāji, ēdināšanas galdi, mobilās vannas utt.), kuras izveidei izmantoti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, ir neizpratne par mūsu valsts sistēmu, kura paredz sociālās aprūpes institūcijās izveidot tādu pakalpojuma infrastruktūru, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkcijas stabilizējošus pakalpojumus, tai skaitā, palielinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, neparedzot šiem mērķiem ne valsts budžeta, ne ES struktūrfondu līdzekļus. Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības kopsapulce aicina Latvijas pašvaldības: ieplānot 2014. gada budžetos finansējumu pašvaldību sociālās aprūpes institūciju darbinieku atalgojuma paaugstināšanai vismaz valsts sociālās aprūpes centru atalgojuma līmenī; iespēju robežās, rast finansējumu tādas pakalpojuma infrastruktūras, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkciju stabilizējošu pakalpojumu, izveidei Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes centros. LPSAIA savā kopsapulcē 2013. gada 16. oktobrī pieņēma vēl vienu rezolūciju „Par sociālo pakalpojumu attīstību”, ko adresēja un nosūtīja Saeimai, Ministru kabinetam, Finanšu, Veselības un Labklājības ministrijām, kurā akcentēja tieši šo diskriminējošo attieksmi pret pašvaldību pansionātiem – būtībā to iemītniekiem, jo aizvadītajā ES struktūrfondu programmēšanas periodā ESF līdzekļi nebija pieejami pašvaldībām pansionātu iekšējās infrastruktūras un līdz ar to pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un netiek paredzēti arī 2014 – 2020. gadā pretēji tam kā tas noticis un notiek, piemēram, Lietuvā.
Viens no darba kārtības jautājumiem bija par Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” rezultātiem un iespējām to ieviešanai visās Latvijas skolās. Projekta ietvaros, kas tika īstenots 15 pašvaldībās, darbs notika ar vecuma grupām no 7 līdz 25 gadu vecumam, tika noteikti atstumtības riski gan bērniem, gan jauniešiem, piemēram, neiegūta pamatizglītība, neiekļaušanās darba tirgū, uzvedības problēmas. Lai mazinātu šos atstumtības riskus, tika iesaistīta visa vietējā kopiena, pašvaldība un citas iestādes. Uzvedības problēmas gadījumā tika sniegts atbalsts pozitīvai uzvedībai, kas balstās uz pozitīvo attieksmi un domāšanu, uzslavu teikšanu. Šajā projektā tika strādāts arī pie sociāli emocionālās audzināšanas, emocionālās inteliģences, attiecību veidošanas prasmes, lasītprasmes attīstības (5. līdz 7. klase), vecāku pozitīvās attieksmes veidošanas pret skolu, karjeras izvēles atbalsta. Tika veidoti arī ārpusskolas atbalsta punkti, kur sadarbojas virkne institūciju – Bāriņtiesa, Sociālais dienests, Izglītības pārvalde, Pašvaldības policija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests. Ir izstrādāti 4 sadarbības modeļi, kuri būs apkopoti rokasgrāmatā. Šī atbalsta programma pierādīja, ka ir vērojami uzlabojumi bērnu un jauniešu uzvedībā, to arī apliecināja 79% no pedagogiem, kuri bija iesaistīti atbalsta programmā. Gunta Kraģe - projekta vadītāja, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze un Inese Štekele Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja informēja, ka, ja būs finansiālas iespējas, tad plānots izveidot LU bērnu un jauniešu uzvedības centru. LPS padomniece S. Šimfa informēja, ka LPS no savas puses iestrādās dokumentos, kas vērsti uz līdzfinansējuma iegūšanu no ES fondiem nākamajā plānošanas periodā, šādu projektu attīstībā. Projekta īstenotāju secinājums ir, ka, tikai strādājot paralēli visiem kopā, var nonākt pie panākumiem, kā arī interese ir gan no skolām, gan pašvaldībām, šo iesākot atbalsta programmu turpināt.