26. novembrī notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde, kuras darba kārtības būtiskākie jautājumi bija par VID datu par fizisko personu ienākumiem sniegšanu pašvaldībām pēc to pieprasījuma, par valdībā atbalstītajiem Ministru kabineta noteikumiem „Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai” un pašvaldību aizņemšanās un galvojumu nosacījumiem 2014. gadā, kā arī par būtiskākajām kļūdām aizņēmuma pieprasījuma dokumentos, kuras pieļauj pašvaldības.
Pašvaldībām ir nosūtīta Valsts reģionālās attīstības aģentūras 15.10.2013. vēstule Nr.3-2/3826 „Par fiziskās personas ienākumu informācijas izgūšanas iespējām no VID informācijas sistēmām” un VID sadarbības līgums „Par informācijas sniegšanu tiešsaistes režīmā, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras E-pakalpojumu infrastruktūru”. Komitejas sēdes laikā VID pārstāvji sniedza detalizētāku informāciju par datiem, kurus pašvaldībām varēs sniegt VID. Pašvaldībām nosūtītajā VID līgumā kā pamats informācijas saņemšanai tika norādīta atsauce uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokļa” 5. panta 3.1daļu, kas izsauca neizpratni, jo minētā norma nosaka, ka tā saucamā daudzbērnu ģimeņu atlaide tiek noteikta ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību. LPS sarunās ar VID tika panākta vienošanās, ka pašvaldības VID datus varēs izmantot ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām, bet arī sociālās palīdzības administrēšanai, kā arī citām pašvaldību funkcijām, ja tāda nepieciešamība tiek pamatota ar atbilstošu normatīvā akta regulējumu. Pēc VID sniegtās informācijas, tām pašvaldībām, kuras jau ir parakstījušas VID līgumu par fiziskās personas ienākumu informācijas izgūšanas iespējām no VID informācijas sistēmām, tiks nosūtīti līguma grozījumi, savukārt ar tām pašvaldības, kuras vēl nav parakstījušas iepriekš minēto līgumu, VID vispirms vienosies par sadarbības līguma 1.1. punktu (atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas pamato VID datu saņemšanas nepieciešamību).
VID pārstāvju stāstījumu LPS Finanšu un ekonomikas komitejā var noskatīties LPS mājas lapā sadaļas „Semināri un video” apakšsadaļā „Videoieraksti”: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=3530http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=3589
Par Ministru kabineta noteikumiem „Valsts informācijas sistēmu datu savietošanas kārtība nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai” komitejas dalībniekus informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta direktors Uldis Apsītis. Noteikumi ir atbalstīti Ministru kabinetā, bet vēl nav publicēti.
Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz, ka pašvaldības piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nodokļa maksātājiem, ja ir spēkā nosacījums, kurš ietverts 5. panta 1.2 daļā. Savukārt saskaņā ar likuma 5. panta 3.1daļu nekustamā īpašuma un personas atbilstība minētajiem kritērijiem tiek noteikta ar valsts informācijas sistēmu savietotāja starpniecību, pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti attiecīgajās valsts informācijas sistēmā. Izstrādātie Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts informācijas sistēmu savietotāja datu savietošanas, informācijas sniegšanas, informācijas apjomu, aprites un apstrādes kārtību nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanai, ar kura starpniecību un, pamatojoties uz datiem, kas reģistrēti attiecīgajās valsts informācijas sistēmās taksācijas gada 1. janvārī pulksten 24.00, pašvaldība piešķir nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta 1.2 daļā noteikto.
Par pašvaldību aizņemšanās un galvojumu nosacījumiem 2014. gadā un pašvaldību biežāk pieļautajām kļūdām aizņēmuma pieprasījuma dokumentos komitejā pastāstīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme un viņas vietniece Baiba Tisenkopfa. 2014. gadā pamatā saglabāti līdzšinējie aizņēmumu mērķi, taču ir arī noteikts jauns mērķis – ceļu, ielu un tiltu investīciju projekti, taču šajā gadījumā pašvaldībām daļa no projekta izmaksām būs jāfinansē pašām. Aizņēmuma saņemšanas nosacījumi paredz: pašvaldībām, kura saņem papildu valsts budžeta dotāciju (dotācija pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) vai dotācija novadu pašvaldībām vērtēto ieņēmumu nodrošināšanai pēc PFI finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas 97 procentu līmenī), nepieciešamais līdzfinansējums būs vismaz 20% no kopējām projekta izmaksām, pārējām pašvaldībām – vismaz 30%. Palielināta arī pašvaldības maksimālā aizņēmuma summa līdz 200 000 eiro pašvaldības noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai. Tāpat J.Plūme uzsvēra, ka arī 2014. gadā saglabāsies nosacījums, ka pašvaldības var sniegt aizņēmuma pieprasījumu tikai pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās un piegādātajā izraudzīšanas. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka no nākamā gada pašvaldības varēs izņemt aizņēmumus gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto mērķu (investīciju projektu) īstenošanai vidējā termiņā, kas nepārsniedz 3 gadus. Līdz šim vidējā termiņā varēja izņemt aizņēmumus tikai ES līdzfinansēto projektu realizācijai.
B.Tisenkopfa vērsa uzmanību uz pašvaldību pieļautajām kļūdām aizņēmuma pieprasījumā. Kā biežāk pieļautās kļūdas tika minētas šādas: aizņēmumu pieteikumu dokumenti tiek iesniegti neprecīzi (nav pievienoti visi Ministru kabineta 25.03.2008. noteikumos Nr.196 noteiktie dokumenti); ekonomiskie pamatojumi tiek aizpildīti kļūdaini; Finanšu ministrijā tiek iesniegts daudz lieku dokumentu; pieteikumi aizņēmumiem tiek iesniegti pirms iepirkumu procedūras noslēgšanās; pašvaldības domes lēmumā nav iekļauta visa nepieciešamā informācija; pašvaldības uzņemtās saistības tiek uzrādītas neprecīzi (bez procentu maksājumiem, samazinātas par jau atmaksātajām summām) u.tml..
Lāsma Ūbele
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos