Diskusijā apsprieda svarīgus sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumus. Šīs abas jomas pēc būtības ir saistītas ar citām sabiedrībai nozīmīgām darbības jomām, piemēram, sabiedriskais transports, ģimenes darbības modelis, sabiedrības veselīgie paradumi un rūpes par savu veselību ut.t. Diskusijas laikā tika aicināts skatīt šos sociālos pakalpojumu un veselības aprūpes jautājumus atbildīgi, pasakot, ka jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz kvalitatīvu pakalpojuma pieejamību un valstij ir nepieciešams rūpēties par visiem iedzīvotājiem. Diskusijas laikā tika skarta šo jomu finansēšanas avotu un sadales kārtība, kur veselības aprūpes gadījumā solīto 4,5% no IKP (uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām) vietā šogad ir saņemts finansējums 2,9% no IKP. Tika runāts par iedzīvotājiem svarīgu jautājumu - ko nozīmē ilgtspējīga vecuma pensija, un tika atzīmēts, ka pagaidām nav pietiekami laba risinājuma nevienā pasaules valstī. Vienlaikus tika uzsvērts, ka būtu jāizvērtē Latvijas II pensiju līmenis, izejot no fondēto iemaksu (FDC) Čīles 1980. gada bēdīgās pieredzes, kad 2001. gadā tika secināts, ka pensijas līdzekļi nav pareizi ieguldīti un ir pazaudēti.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis runāja par jaunu paradigmu - veselības un sociālo pakalpojumu finansēšanā nepieciešamību, un uzsvēra, ka nav pieņemama situācija, kad pelēkā ekonomika maksā tikai daļu no spēkā esošajiem nodokļiem, un nodokļu nomaksa pret IKP ir samazinājās par 13%, un uz 2013.gadu veido tikai 28% no IKP. Turpretim salīdzinājumā ar vecajām Eiropas dalībvalstīm nodokļu ieņēmumi ir 50% līdz 60% no IKP. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka nodokļu likumos paredzētiem izņēmumiem un atvieglojumiem jābūt atšifrētiem valsts budžetā kopā ar ietekmes aprēķinu uz tautsaimniecību. Svarīgi būtu arī zināt un parādīt katra nodokļa efektīvās likmes. Tāpat jāatzīst, ka sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek izmantotas necaurspīdīgi, tiek tiražēti dažādi mīti, ko iedzīvotājiem grūti pārbaudīt, un LPS priekšsēdis aicināja visus nodokļu ieņēmumus t.sk. arī pensiju sistēmas 2.līmeņa līdzekļus uzrādīt valsts budžetā, jo sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu daļa (6 procentpunkti no 34 procentpunktiem no apliekamā atalgojuma) pazūd lasot valsts budžetu. Šī nodokļa daļa, kas veidojas no ikviena iedzīvotāja veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, tiek ieguldīta finanšu tirgū, un tas būtu jāuzskata par valsts atbalstu komercbankām. Tādēļ būtu godīgi, ja nodokļu izlietojums būtu atklāts, un visi zinātu, cik daudz valsts ir aizdevusi finanšu tirgum un šīs saistības būtu pareizi atspoguļotas valsts budžeta ieņēmumos. A.Jaunsleinis aicināja nepieļaut kļūdu un neskatīties atsevišķi uz veselības, sociālo pakalpojumu vai ekonomikas izaugsmi, bet spēt skatīti to kopsakarībās.
Par ikmēneša diskusiju ciklu „Pašvaldību ekonomiskās intereses ES un Latvijā”:
Diskusiju ciklu „Pašvaldību ekonomiskās intereses ES un Latvijā” organizē Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Pašvaldību savienība sadarbība ar Latvijas Tautsaimniecības pētniecības fondu. Diskusiju cikla mērķis ir apzināt Latvijas ekonomiskās un politiskās problēmas un zinātnieku un reģionu pārstāvju dialogā meklēt iespējamos to risinājumus. Līdz šim ir notikušas tematiskās diskusijas par Eiropas savienības likumdošanas jautājumiem un zinātnieku un pašvaldību sadarbības iespējām, kā arī enerģētikas un jauno tehnoloģiju jautājumiem, bet nākamajos mēnešos plānots diskutēt par valsts un pašvaldību līdzdalību tautsaimniecībā un finanšu politiku.