Latvijas Pašvaldību savienība 2.decembrī nosūtīja vēstuli Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un rēgionālās politikas komisijai un Ekonomikas ministrijai par būvniecības procesu un valsts un pašvaldības atbildību. Vēstules teksts turpinājumā.
Izvērtējot 21. novembra traģiskos notikumus Zolitūdē, Latvijas Pašvaldību savienība uzsver, ka katram un mums visiem šis ir ne tikai pārdomu laiks, bet ir jāizvērtē, kāda ir katra atbildība. Gan valsts, gan pašvaldības varai ir jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos un sadarbību. Diemžēl pašreizējais būvniecības procesa tiesiskais regulējums tiek balstīts uz kolektīvo atbildību, bez stingriem būvniecības dalībnieku kompetences sadalījumiem būvniecības procesa un būvju ekspluatācijas laikā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izsaka nožēlu, ka atbildīgās valsts amatpersonas cenšas norobežoties no atbildības būvniecības procesā, visu atbildību noveļot uz pašvaldību un būvvalžu pleciem. LPS uzskata, ka valsts atbildība nedrīkst aprobežoties tikai uz papildus kontroles institūciju radīšanu, bet ir jābūt reālam valsts un pašvaldību kompetences sadalījumam. Valstij nav jānodrošina papildu kontrole, bet jāuzņemas atbildība par tehnisko projektu ekspertīzi, būvuzraudzības kontroli, būvju drošības un ekspluatācijas kontroli. Ir jāpārskata apdrošināšanas sistēma būvniecības procesā, nosakot blakus būvniecības civiltiesiskajai apdrošināšanai, obligātu nopietnu būvdarbu kvalitātes apdrošināšanu un pārapdrošināšanu, apdrošinātāja zuduma gadījumā. Valsts uzdevums ir ar likumu apdrošinātājiem uzlikt par pienākumu garantēt tādas atlīdzības, kas viņus spiestu nodrošināt būvniecības kvalitāti visaugstākajā iespējamā līmenī, lai nevajadzētu maksāt cietušajiem un novērst trūkumus. Vienlaicīgi tas aizstātu arī visai dīvainās divu gadu būvdarbu garantijas. Normatīvos ir jānosaka, kas konkrēti un kādā apjomā ir jākontrolē būvinspektoram un arhitektam, un kāda ir viņu kā amatpersonu atbildība.
Latvijas Pašvaldību savienība, izvērtējot Būvniecības likuma pieņemšanas gaitu, uzsver, ka galvenie uzstādījumi bija administratīvo šķēršļu samazināšana un būvniecības procesa samērošana ar administratīvo procesu. Vairāk nekā triju gadu ilgajās diskusijās par jauno Būvniecības likumu nepārprotami uzsvars tika likts uz ārzemju investīciju pieejamību, taču netika izvērtēti korupcijas riski arī privātajā sektorā (amatu pilnvaru izmantošana personiskajās nevis uzņēmumu interesēs) un Doing Business indeksa uzlabošana kļuva par pašmērķi. Lai gan Būvniecības likumā kā viens no principiem, ar kuru saskaņā būves inženiertehniskajam risinājumam ir jābūt lietošanai drošam, izvirzīts inženiertehniskās kvalitātes princips, Būvniecības likums šo regulējumu nosaka tikai daļēji.
Ņemot vērā, ka pēc jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā 2014. gada 1. februārī radīsies neatbilstības ar pārējiem saistītajiem likumdošanas aktiem, jo līdz šim nav izstrādāti nepieciešamie grozījumi vismaz 17 likumos, 29 Latvijas būvnormatīvos (LBN), 47 Ministru kabineta noteikumos, kā arī no jauna jāizstrādā Vispārīgie būvnoteikumi, aicinām Saeimu pieņemt un lūdzam Valsts prezidentam atbalstīt sekojošus LPS priekšlikumus:
1. Noteikt, ka jaunais Būvniecības likums stājas spēkā 2014. gada rudenī, vienlaicīgi ar Vispārīgajiem un speciālajiem būvnoteikumiem, Latvijas būvnormatīviem un citiem būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Būvniecības informācijas sistēmu, kas izveidota atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam un ir ieviesta visās pašvaldībās, ne tikai kā pilotprojekti 30 būvvaldēs.
2. Pirms jaunā Būvniecības likuma stāšanās spēkā atkārtoti izvērtēt likuma sadaļas par „Būvniecības kontroli” un „Atbildību būvniecībā” un Vispārīgajos būvnoteikumos precīzi definēt būvniecības dalībnieku kompetenci un atbildību, kā arī noteikt augstākus drošības standartus publiskajām būvēm.
3. Izveidot valsts institūciju, kuras kompetencē noteikt:
3.1. atbildību par būvprojektu ekspertīzēm;
3.2. atbildību par būvuzraudzību un būvuzraugu darbu, nosakot, ka būvuzraugi ir sertificētas personas un to būvuzraudzības tiesības apstiprina valsts institūcija. Vienlaikus ir nosakāmas tiesības šai institūcijai būvuzraudzības tiesības anulēt;
3.3. kompetenci par ekspluatācijā esošu būvju drošības izvērtēšanu un to ekspluatācijas pārtraukšanu;
3.4. atbildību par būvmateriālu kvalitātes un drošības kontroli, ko šobrīd nespēj nodrošināt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Vienlaikus ir jāsakārto būvmateriālu atbilstības deklarāciju saņemšanas un izsniegšanas kārtība, iespējams, veicot to stingrās uzskaites reģistrāciju;
3.5. noteikt, ka jaunajā Būvniecības likumā IV grupas būvju pieņemšanu ekspluatācijā veic minētā valsts institūcija. Ir jābūt izstrādātiem kritērijiem, kuri valsts un pašvaldību objekti ir jāpieņem ekspluatācijā šai institūcijai.
4. Nekavējoties veikt virkni izmaiņas esošajos normatīvajos regulējumos, kas nepieciešami būvniecības procesa kvalitātes un drošības uzlabošanai, sašaurinot iespējas būvdarbu laikā veikt izmaiņas autoruzraudzības kārtībā būvju konstruktīvajos risinājumos. Noteikt, ka visu publisko būvju (jaunbūvju un rekonstrukcijas) būvprojektiem ir nepieciešama būvprojekta ekspertīze, par kritēriju nenosakot vienlaicīgu 100 cilvēku iespējamu uzturēšanos būvē.
5. Jaunais Būvniecības likums daudzos jautājumos uzliek papildus pienākumus pašvaldību būvvaldēm, piemēram, paredzot būvinspektoriem papildus pienākumus kontrolēt ekspluatācijā esošu būvju izmantošanu atbilstoši projektētajam lietošanas veidam, u.c., vienlaicīgi neparedzot būves lietotāja atbildību par būves neatbilstošu ekspluatāciju.