Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Iepriekšējais
Nākamais

Seminārs Aizputes novada Apriķu muižā par parku apsaimniekošanu

18. septembrī LPS un Aizputes novada dome aicināja pašvaldību speciālistus uz semināru “Senie parki Latvijā un to  gudra apsaimniekošana”, kas norisinājās Aizputes novada Lažas pagasta Apriķu muižā.

Semināru ievadīja Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieka Andra Jankovska uzruna un Attīstības nodaļas darbinieču vēstījums par parku atjaunošanu un teritoriju labiekārtošanas plāniem.

Senie muižu parki glabā gan ainaviskās, gan kultūrvēsturiskās, gan arī dabas vērtības, un svarīgi apzināt šo vērtību nozīmi, tās saglabāt un izcelt. Lai pareizi veiktu parku atjaunošanas darbus, jāievēro arī normatīvo aktu prasības, jo daļa seno muižas parku ir iekļauti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, daļa – kultūras pieminekļu sarakstā, bet ir parki, kuri vienlaikus ir gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, gan kultūras pieminekļi. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte informēja par to, kas ir tās vērtības, kuru dēļ parki kā dabas pieminekļi tiek iekļauti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā, un kādas prasības jāievēro, ja tiek veikti šādu parku kopšanas un atjaunošanas darbi. Savukārt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas speciālists, ainavu arhitekts Aivars Igals klausītājus iepazīstināja ar normatīvo regulējumu kultūras pieminekļu aizsardzībā un sniedza norādes kultūras pieminekļu saglabāšanā un izmantošanā. Viņa stāstījumu papildināja kolēģis Arhitektūras daļas vadītājs Jānis Zilgalvis.

Lai uzsāktu kādas darbības, nepieciešams zināt, kas konkrēti darāms, tādēļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Dagnis Dubrovskis klātesošos iepazīstināja ar parku un ielu koku inventarizācijas metodēm (tālizpēte un apsekošana no zemes), novērtējot katra koka ekoloģisko, ekonomisko un sociālo vērtību.

Aizdomāties par to, kas ir vēsturiskie dārzi un parki – zudusi vērtība vai kopjama bagātība, lika Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes locekļa un Tāšu muižas atjaunotāja Jura Zviedrāna prezentācija, kurā vienlaikus ar ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām parku vērtībām tika parādītas arī biežāk sastopamās un būtiskākās kļūdas, kādas tiek pieļautas, veicot parku atjaunošanas darbus.

Šajā seminārā notika arī praktiskie darbi Apriķu muzeja vadītājas Ainas Cērmanes un Cīravas pagasta saimniecības daļas vadītāja Viļņa Baltā vadībā. Semināra dalībniekiem bija iespēja plānot Apriķu muižas parka stādījumu atjaunošanu, kā rezultātā tika izstrādāti trīs dažādi stādījumu atjaunošanas plāni, kā arī talcinieki iestādīja hortenziju stādījumus pie muižas ēkas. Interesanti atzīmēt, ka, veicot šos stādījumus, Dagnis Dubrovskis atrada 1759. gada monētu – kapeiku, kuru nodeva Apriķu muižas muzejam.

Seminārs tika organizēts Meža attīstības fonda projektā, kurā plānoti pieci semināri un praktiskie darbi dabā kopā ar AS “Latvijas valsts meži”. Semināra organizētāju novadā tiek iestādīti jauni krūmi vai koki.

Šis bija jau ceturtais seminārs. Pirmais notika Saulkrastu stacijas mežā – Saulkrastu Meža parkā, otrais – Daugavpils novada Sventē (Jaunsventes parkā), trešais – Strenču novada Sedā.

Noslēdzošais seminārs – 16. oktobrī Priekuļu novadā Saules parkā par jaunu parku veidošanu, kopšanu un uzturēšanu.

Semināriem atbalsts piešķirts, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2011. gada 29. decembra rīkojumu nr. 197 “Par dāvinājumu (ziedojumu) Meža attīstības fondam izlietojumu, sadali un administrēšanu” LPS projektā “Parku, dendroloģisko stādījumu un aleju gudra apsaimniekošana”.

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos,

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos