Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
1 2
3 4 5 6 7 8 9
24 25 26 27 28 29 30
31
Iepriekšējais
Nākamais

Diskusiju seminārs “Digitālie risinājumi sociālajā darbā”

29. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienība un biedrība “Centrs MARTA” sadarbībā ar Norvēģijas vēstniecību Latvijā organizēja semināru “Digitālie risinājumi sociālajā darbā”. To vadīja centra MARTA vadītāja Iluta Lāce un LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Semināru atklājot, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra digitālo un attālināto risinājumu nozīmi, kas pieaug visās dzīves jomās, arī sociālajā darbā. Pēdējā gada laikā Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu ietekmē nācies pārskatīt darba pieredzi un izvērtēt, kā sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus arī šādos apstākļos, kad klātienes tikšanās ne vienmēr ir iespējamas. Piespiedu jaunā realitāte bija katalizators, kas paātrināja attālinātu risinājumu ieviešanu: digitalizācija ir neizbēgams attīstības virziens visā pasaulē 21. gadsimtā arī neatkarīgi no ārkārtas situācijām. Vienlaikus pēdējā gada pieredze apliecinājusi, ka digitalizācija ir lielisks palīgs, tomēr nekad neaizstās tiešas personiskas klātbūtnes nozīmi saskarsmē ar klientu. Digitalizācija sniedz plašas iespējas, bet prasa arī jaunas zināšanas un rada jaunus izaicinājumus. Tādēļ viņš teica paldies centram MARTA par ierosmi un Norvēģijas vēstniecībai par atbalstu kopīgā semināra organizēšanā un jau iepriekš pateicās visiem runātājiem, kuri piekrita dalīties zināšanās par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz sociālo darbu un pastāstīt par savu pieredzi, strādājot attālināti un izmantojot dažādus digitālus risinājumus. LPS priekšsēdis uzsvēra, ka pieeja “mācīties salīdzinot” ir inovatīvu risinājumu virzītājs arī pašvaldībās, jo nodrošina labās prakses nodošanu tālāk.

Tam pievienojās arī Arendāles MARTAs draugu apvienības pārstāvis Inge Engelands Johansens. Viņš norādīja, ka pandēmija ir izaicinājums, jo ievainojami cilvēki kļūst vēl ievainojamāki, bet, kā viņus pasargāt, aizsargāt un palīdzēt, atbildes joprojām tiek meklētas, arī digitālo kontaktu veidā. Norvēģijā vairums sociālo darbinieku iestājušies arodbiedrībā un kopā darbojas divos virzienos – gan cenšas uzlabot savus sociālos apstākļus, gan strādā pie sociālā darba kvalitātes un standartu celšanas. Ieteikums Latvijas kolēģiem – arī organizēties!

Semināra dalībniekus uzrunāja arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors. Sniedzot finansiālu atbalstu šā semināra rīkošanā, Norvēģijas vēstniecība Latvijā apliecina, ka finanšu instrumenti ir rīks, lai realizētu ieceres, arī sociālajā jomā.

Priekšlasījumu sociālajiem darbiniekiem sniedza kolēģe no Norvēģijas Anne Vulluma Osbaka (Anne Wullum Aasback). Viņa ir sociālo zinātņu doktora grāda kandidāte Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātē, turklāt ar desmit gadu praktiskā darba pieredzi, kas gūta Tronheimas pašvaldībā un Norvēģijas Nodarbinātības un labklājības pārvaldē. Anne Vulluma Osbaka pastāstīja par digitālajiem risinājumiem sociālajā darbā Norvēģijā un iepazīstināja ar sava pētījuma atziņām par digitālo tehnoloģiju ietekmi uz sociālo darbu visplašākajā nozīmē – kā digitalizācijai vajadzētu ietekmēt sociālā darba studentu mācību programmas, vai digitālā sabiedrība pati rada pieprasījumu pēc jauniem risinājumiem sociālajā darbā, kā digitālie rīki ietekmē sociālā darbinieka un klienta attiecības un darbinieku profesionālo rīcības brīvību. Savā prezentācijā viņa parādīja dažādus digitālos rīkus un analizēja digitālo komunikāciju, taču uzsvēra, cik svarīgi sociālajā darbā ir ētiskie apsvērumi, lai nepazustu uzticēšanās.

Turpinājumā pieredzes stāstos par darbu attālinātā režīmā un dažādiem digitāliem risinājumiem dalījās vairāki Latvijas pašvaldību, nevalstiskā sektora un valsts iestāžu pārstāvji. Diskusiju ievadīja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne un Rīgas domes Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītāja, dienesta vadītāja vietniece Marina Fiļipova. Viņu prezentācijā atradīsit aprakstu gan par digitāliem risinājumiem pakalpojumu saturā un administrēšanā, gan par sociālās palīdzības administrēšanas informatīvo sistēmu (SOPA), gan par elektronisko bāreņu sociālās funkcionēšanas novērtēšanas anketu (t. s. bāreņu anketu), gan par aprūpes plānošanas sistēmu (APSIS), gan par videovizīti, citām aprūpes tehnoloģijām un viedās klientu uzraudzības sistēmas ieviešanu pašvaldības sociālās aprūpes centros.

Par digitāliem risinājumiem sociālo pakalpojumu sniegšanā no pakalpojumu sniedzēja perspektīvas pastāstīja Latvijas Samariešu apvienības Valdes loceklis Andris Bērziņš, raksturojot aprūpes plānošanas sistēmu “e-aprūpe” un aicinot pašvaldības sadarboties. Viņš uzsvēra, ka informācijas tehnoloģiju ieviešana prasa naudu no vadības, laiku un vēlēšanos no darbiniekiem un pacietību no visiem, mācot, mācoties un pielāgojot sistēmu sev, bet tas atmaksājas!

Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vadītāja Ilze Kurme iepazīstināja ar mācībām – gan padziļinātajām mācībām, gan e-mācību moduļiem – un šogad piedāvātajām iespējām sociālajiem darbiniekiem papildināt savas zināšanas un prasmes.

Kurzemes ģimeņu atbalsta centra “Liepāja” vadītāja Guna Krēgere-Medne dalījās pieredzē par savas iestādes sociālajiem pakalpojumiem – asistenta pakalpojumu, agrīnās intervences pakalpojumu audžuģimeņu atbalsta programmā, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru, kas sniedz atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, viesģimenēm un citiem, kam tas ļoti vajadzīgs. Viņa uzsvēra, ka visu pakalpojumu virsmērķis ir nodrošināt iespēju bērnam izaugt ģimenē, un, lai to tuvinātu, talkā tiek ņemtas arī dažādas tehnoloģijas, lai pakalpojumus pielāgotu attālinātai saziņai un atbalstam.

Ar centra MARTA pieeju digitālajiem risinājumiem sociālajā darbā iepazīstināja speciālistu komandas vadītāja, sociālā darbiniece Irina Mazurika. Centrs MARTA īpaši pievērsies vardarbības gadījumiem ģimenē un palīdz arī citās smagās dzīves situācijās. Attālinātās palīdzības organizēšanā kolēģiem var noderēt MARTAs padomi, kas pieejami prezentācijā. Taču dažus MARTAs speciālistu secinājumus der ielāgot ikvienam sociālajam darbiniekam: neviens nav pasargāts; ja vardarbība tiek ieslēgta mājās, tā kļūst nežēlīgāka; speciālistu labsajūta ir prioritāte; palīdzošo attiecību veidošana ir iespējama online vidē, tomēr nav līdzvērtīga klātienes kontaktam.

Tāds arī bija semināra galasecinājums, ko formulēja Iluta Lāce: “Neraugoties uz visiem digitālajiem risinājumiem, kas ir labs atbalsts, priekšplānā tomēr paliks sociālais darbs. Tehnoloģijas ir tikai rīki, lai veiksmīgāk darītu sociālo darbu. Šobrīd mums jārod veids, kā attālināti un ar digitāliem rīkiem palīdzēt visiem tiem, kas ir ļoti ievainojamā situācijā.”

Tiem, kas nepiedalījās seminārā klātienē, ieskatam pieejams videoieraksts LPS YouTube kontā šeit.

Seminārs tika organizēts ar Norvēģijas vēstniecības Latvijā un EEZ un Norvēģijas grantu finansiālu atbalstu LPS īstenotajā projektā “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā” un biedrības “Centrs MARTA” īstenotajā projektā “Sieviešu tiesību kultūra – demokrātijas stūrakmens”.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Semināra programma
Digitālie risinājumi sociālajā darbā Norvēģijā, Annes Vullumas Osbakas prezentācija
Digitālie risinājumi sociālajā darbā un sociālajos pakalpojumos Rīgas pašvaldībā
Digitālie risinājumi sociālo pakalpojumu sniegšanā (no pakalpojumu sniedzēja perspektīvas), Latvijas Samariešu apvienības prezentācija
Digitālie risinājumi sociālā darba ikdienā; digitālā pārvaldība vai digitalizācija. Labklājības ministrijas projekts
Kurzemes ģimeņu atbalsta centra "Liepāja" prezentācija
Centra MARTA pieeja digitālajiem risinājumiem sociālajā darbā