Šī gada 8.aprīlī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē.
Sēdes video ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.
Komitejas sanāksmi vadīja Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
Sēdes pirmajā daļā klātesošie izskatīja jautājumu par izmaiņām noteikumos par koku ciršanu ārpus meža, ko prezentēja Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta, Meža resursu un medību nodaļas vecākā eksperte Lelda Pamovska.
Viņa informēja par pašvaldību un ieinteresēto institūciju aptaujām, kurās sniegto viedokļu apkopojums ir ņemts par pamatu izstrādātajiem grozījumiem. Kopumā pašvaldības iesniegušas 70 priekšlikumus. Komitejā vienojās, ka LPS sekos līdzi grozījumu projekta virzībai un turpmākajai redakcijai, kā arī informēs pašvaldības un organizēs atkārtotu sanāksmi, lai vienotos par labāko grozījumu projekta saturu.
Grozījumi paredz, ka pašvaldības atļauja koku ciršanai vairs nebūs nepieciešama cērtot kokus:
- kultūras pieminekļu aizsargjoslā,
- alejā, ja ceļa zemes nodalījumu joslā kokus cērt autoceļa īpašnieks,
- gar valsts un pašvaldības ceļiem,
- mainīts koku izmērs, ārpus pilsētām un ciemiem, palielinot koku apkārtmēru 1,3 m augstumā no sakņu kakla no 60% uz 90% no dižkoku izmēriem,
- pilsētās un ciemos ja to celmu caurmērs ir mazāks par 35 centimetriem (iepriekš noteikti 20cm);
- nokaltušus kokus, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība;
- pilsētās teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likumā minētos bīstamos kokus;
- slēgtā privātā teritorijā (pagalmā), ja vien pašvaldība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nav noteikusi prasības koku saglabāšanai;
- noteikts 10 dienu noklusējuma saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi un NKMP;
- mainīta arī Noteikumu sadaļa par zaudējumu atlīdzības noteikšanu u.c.
Sēdes laikā norisinājās aktīva diskusija, uzsverot būtisko celma caurmēra palielinājumu no 20cm uz 35cm. Kokiem ciemu un pilsētu teritorijās, kuriem vairs nebūs nepieciešama koku ciršanas atļauja, šis palielinājums ir par 75% un tas varētu atstāt būtisku ietekmi. Diskusijas laikā pašvaldības aicināja samazināt šo izmēru uz 30 cm, kas būtu kompromiss. ZM pārstāve apliecināja, ka šis jautājums vēl ir atklāts un celma caurmēra izmērs var tikt grozīts, apkopojot visus saņemtos viedokļus.
Tāpat komitejas sēdes laikā tika norādīts uz neskaidro formulējumu saistībā ar slēgtas privātas teritorijas definējumu, aicinot ZM to precizēt, lai nebūtu dažādas interpretācijas. L. Pamovska norādīja, ka sākotnēji tika paredzēti vienģimeņu dzīvojamo māju pagalmi, bet grozījumu anotācija tikšot papildināta. Sarunā aktualizēja jautājumu par pārejas laiku normai par koku ciršanu bez pašvaldības atļaujas slēgtajās privātajās teritorijās, lai pašvaldībām būtu iespējams iestrādāt vai izstrādāt saistošos noteikumus par teritorijām, kurās pašvaldības šādu normu nepiemērotu un turpinātu izsniegt koku ciršanas atļaujas arī slēgtajās privātajās teritorijās.
Tāpat tika aicināts vairāk orientēties uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, nevis teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kuros tiktu noteiktas teritorijas, kurās koku ciršanai arī slēgtās teritorijās, būtu jāprasa pašvaldības koku ciršanas atļauja. ZM šo priekšlikumu ņemšot vērā.
Komitejas sēdes otrajā daļā ZM Meža departamenta, Meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece Lāsma Āboliņa informēja par izmaiņām noteikumos par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas.
Pasākuma noslēgum tika formulēti jautājumi ikgadējām sarunām ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un Zemkopības ministriju.
Vairāk informācija par izmaiņām noteikumos pieejama zemāk pievienotajās prezentācijās.
Administratīvā sloga mazināšana koku ciršanai ārpus meža
Izmaiņas atmežošanas regulējumā
LPS sarunu jautājumi ar ministrijām