17. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienībā notika tematiskā diskusija par energokopienu tiesiskā regulējuma izaicinājumiem un iespējamiem attīstības risinājumiem. Diskusijā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM), Finanšu ministrijas (FM), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārstāvji, Rīgas enerģētikas aģentūra kā arī vairāku pašvaldību un to kapitālsabiedrību eksperti.
Diskusijas mērķis bija padziļināti analizēt juridiskos un finanšu riskus, kas saistīti ar energokopienu attīstību, īpaši pašvaldību līdzdalības gadījumos, un identificēt nepieciešamos precizējumus normatīvajā regulējumā, lai veicinātu šo iniciatīvu īstenošanu Latvijā.
Viena no diskusijas tēmām bija nepieciešamība skaidrot valsts atbalsta piemērošanas nosacījumus energokopienu projektiem. Īpaši tika akcentēti riski gadījumos, kad pašvaldības vai to kapitālsabiedrības bez atlīdzības nodrošina infrastruktūru vai citas priekšrocības energokopienām.
LPS kā jautājumu pieteica nodokļu piemērošanas aspektus energokopienā, un tika secināts ka ir nepieciešams detalizēti aplūkot gan jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu energokopienu kontekstā. Situācijā kad energokopienas ietvaros dalībnieku starpā notiek elektroenerģijas nodošana, kas pārrēķināta EUR/kWh izteiksmē atbilstoši tirgus cenai, šādu sadali no nodokļu administrācijas viedokļa var interpretēt kā preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgi uz to būtu piemērojams PVN.
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību, ir nepieciešama skaidri definēta juridiskā forma, piemēram, energokopiena kā juridiska persona, kooperatīvs vai pašvaldības kapitālsabiedrība. Šādai vienībai jābūt reģistrētai kā PVN maksātājai, ja tiek veikti ar nodokli apliekami darījumi. Šis jautājums tālākai izskatīšanai tiks virzīts starpinstitūciju sarunās starp KEM un FM, lai nodrošinātu vienotu un praktiski piemērojamu pieeju.
Diskusijas gaitā tika aktualizēts arī jautājums par Publisko iepirkumu likuma (PIL) piemērošanu gadījumos, kad energokopienas slēdz komerciālus līgumus ar elektroenerģijas tirgotājiem. Īpaši tika izcelti riski situācijās, kad paredzēta elektroenerģijas pārdošana, piemēram, 20% no saražotās elektroenerģijas apjoma. Šādos gadījumos jāvērtē, vai darījumi atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm un kāds iepirkuma procedūras jāpiemēro.
Ņemot vērā augstāk minētos riskus un normatīvās neskaidrības, diskusijā, LPS secināja, ka šobrīd mazāk juridisku risku pašvaldībām rada elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošana. Šī sistēma ir vienkārša, juridiski droša un neprasa atsevišķas juridiskas personas izveidi vai PVN piemērošanu. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un Ministru kabineta noteikumiem, neto norēķinu sistēma ir paredzēta fiziskām un juridiskām personām, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem. Pēc KEM ieskatiem, pašvaldība kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir lielāka par 1 MW arī var darboties elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā uz līdzvērtīgiem nosacījumiem kā aktīvais lietotājs par to atsevišķi vienojoties ar elektroenerģijas tirgotāju. Pašvaldība vai tās iestāde (līguma slēdzējs ar elektroenerģijas tirgotāju), kura vēlas izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, slēdz ar tirgotāju līgumu par elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu un tajā norāda neto norēķinu sistēmā ietvertos objektus.
Vienlaikus, atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) interpretācijai, ja pašpatēriņš sasniedz vismaz 80% no saražotās elektroenerģijas, projekts kvalificējas kā nesaimnieciska darbība un ir attiecināms uz ES fondu atbalstu. Atlikušos 20% var nodot vai pārdot tirgotājam, neskarot projekta atbilstību.
Diskusijas noslēgumā LPS, KEM un FM uzsvēra nepieciešamību:
- veidot skaidru un praktiski piemērojamu energokopienu tiesisko regulējumu;
- definēt gadījumus, kad piemērojams PVN un UIN;
- Rīgas enerģētikas aģentūrai sadarbībā ar IUB panākt risisnājumu ar iespējamiem iepirkumu līgumu grozījumiem.
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos