Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta šī gada 1. decembrī rīkotā konference “No XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem līdz XXVIII vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem”. To vadīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Pasākumā eksperti izvērtē šī gada Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku norisi, kā arī akcentēja galvenos uzdevumus un izaicinājumus svētku plānošanā 2028.gadā. LPS padomnieces izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure konferences prezentēja LPS aptaujas rezultāti, kas atklāj pašvaldību teju valstij līdzvērtīgo un nozīmīgo finansiālo ieguldījumu Dziesmu un deju svētku norisē. Proti, pašvaldības kopumā šogad izlieto sešus līdz astoņus miljonus eiro, lai uzņemtu dalību svētkos. Vairāk I.Dundure varētu būt lielāka, jo izmaksas dažādās pozīcijās ir sarežģīti. Šis nozīmīgais ieguldījums apliecina pašvaldību lielo atbildību un iesaisti, piederību šīs unikālās tradīcijas saglabāšanā un turpināšanā.
LPS veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā izmaksu pozīcija bijusi transporta nodrošināšana un tērpu iegādes svētku dalībniekiem. Būtiskas bijušas arī personāla izmaksas, tai skaitā pedagogu, mediķu uc atalgojums. Tomēr joprojām ir grūti uz finansiāliem izaicinājumiem ierobežota budžeta apstākļos, pašvaldības ir gatavas un vēlas turpināt atbalstīt skolēnu un amatiermākslas kolektīvu uzturēšanu un sniegt atbalstu finansējuma nodrošināšanā, lai saglabātu šo unikālo kultūrvēsturisko mantojumu.
Vairāk informācijas par aptaujas rezultātiem zemāk pievienotajā prezentācijā.
Konferences atklāšanā tās dalībnieku uzrunāja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, kultūras ministre Agnese Lāce un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis. Kultūras ministrija klātesošajiem apliecināja, ka valsts finansējums svētkiem netiks samazināts un tas jau ir paredzēts valsts budžetā - 740 tūkst. eiro 2026. gadā, 2,5 milj. eiro 2027. gadā, bet 2028.gadā - 10 milj. eiro. Pasākuma laikā izskanēja viedokļi par nepieciešamību uzlabot svētku koordināciju un efektivitāti, jo par svētku rīkošanu ir atbildīgas dažādas ministrijas – un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija. Viens no iespējamiem priekšlikumiem un rast iespēju centralizēt pasākuma organizēšanu, bet par saturu tāpat būtu atbildīgas ministrijas.
Vispar XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās programmas secinājumiem un organizatoriskajiem aspektiem stāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa un Svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.
Pašvaldības pieredze ar valsti un Dziesmu un deju svētku nodrošinājuma prezentēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Sporta un jaunatnes departamenta direktore Dina Vīksna. Galvaspilsēta šogad sekmīgi uzņēmusi lielo svētku dalībnieku skaitu un nodrošinājumu visas nepieciešamās aktivitātes, lai svētku pasākumi norisinātos droši un kvalitatīvi. Tajā D. Vīksna akcentēja, lai savlaicīgāk saņemtu informāciju par skaitu, kā arī jāturpina plānot resursus.
Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza vēstīja par kultūrizglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanā. vairāku Latvijas Nacionālās kultūras centra direktore Signe Pujāte stāstīja par Dziesmu un deju svētku procesa spēju, sarunu ar pašvaldību rezultātiem un priekšlikumiem turpmākam darbam.
konference konferences izskaņā Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja, svētku virsdiriģenta Inta Teterovska vadībā norisinājās diskusija, kurā runāja par svētku tradīciju lomu patriotisma un piederības veicināšanu.
Vairāk informācijas pievienotajās prezentācijās.
XIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU MĀKSLINIECISKĀ PROGRAMMA
Svētku stratēģiskie un organizatoriskie virzieni
DZIESMU SVĒTKI KĀ SADARBĪBAS PLATFORMA STARP VALSTI UN PAŠVALDĪBĀM – PAŠVALDĪBU IEGULDĪJUMS DZIESMU SVĒTKU NORISES NODROŠINĀŠANAI
Kultūrizglītības loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā