Šī gada 3.decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde.
Sēdes video ierakstu var skatīties ŠEIT.
Komiteju vadīja tās priekšsēdētāja, Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.
Pasākumā Valsts zemes dienesta pārstāvji informēja klātesošos par Vienoto būves reģistrācijas procesu. Tāpat sēdē piedalījās Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kuri skaidroja šogad pieņemtos grozījumus Būvniecības likumā.
Valsts zemes dienesta pārstāvis Vents Priedoliņš prezentēja vienoto būves reģistrācijas procesu, kas stāsies spēkā 2026.gada 6.janvārī ēkām, kuras būvē zemes īpašnieks uz savas zemes. Šis process samazinās ēkas īpašnieka iesaisti no būves pieņemšanas ekspluatācijā līdz ēkas reģistrācijai Valsts kadastra informācijas sistēmā un Zemesgrāmatā, jo šīs darbības tiks apvienotas vienotā digitālā procesā, kas notiks automātiski. Datu apmaiņa starp Būvvaldi, Valsts zemes dienestu un Zemesgrāmatu notiks automātiski, balstoties uz būvniecības informācijas sistēmā iesniegtajiem dokumentiem un izpildmērījumiem, kas samazinās nepieciešamību pēc fiziskas kadastrālās uzmērīšanas un paātrinās šo procesu. V.Priediliņš uzsvēra, ka ēkas reģistrācijas process tiks paātrināts no šobrīd esošajām 25 – 32 darba dienām līdz 10 – 15 darba dienām.
Tāpat tika uzsvērtas izmaiņas šo darbību apmaksā, proti, ēkas īpašnieks saņems vienu rēķinu, kas ietvers gan kadastra, gan zemesgrāmatas nodevas, pēc kuru apmaksas process noritēs automātiski, vairs netiks veikta izbraukumu uzmērīšana, līdz ar to kopējām izmaksām plānots būtisks samazinājums, piemēram šobrīd 250 m2 lielas privātmājas reģistrācija Valsts kadastra informācijas sistēmā izmaksā 922 Euro, bet no 06.01.2026. tas izmaksās 394 euro, kas ir par 528 Euro mazāk.
Jāņem vērā, ka ēku īpašniekam, kurš būvniecības procesa lietu ir uzsācis pirms 06.01.2026. būs iespēja izvēlēties starp jauno un iepriekšējo kārtību, gadījumā, ja ir pieejami nepieciešamie strukturētie dati un izpildmērījumi.
Komitejas dalībnieks aktualizēja jautājumu par situācijām, kad pārbūves laikā ēkai tiek piešķirts jauns kadastra apzīmējums, kas apgrūtina nodošanu ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas un Valsts zemes dienesta pārstāvji norādīja, ka šādas situācijas jāizskata individuāli, jo parasti kadastra apzīmējums nemainās, un aicināja iesniegt konkrētu gadījumu izskatīšanai, lai būtu iespējams sniegt detalizētu atbildi un risināt radušos situāciju.
Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane uzsvēra, ka būvvaldes kompetence aprobežojas ar būvniecības administratīvā procesa uzraudzību, arhitektonisko kvalitāti, novietojumu un trešo personu tiesību aizsardzību, bet neattiecas uz ugunsdrošību, mehānisko stiprību vai būvizstrādājumu atbilstību. Viņa akcentēja, ka izpildmērījumu un fotofiksācijas prasības vienotajam būvniecības procesam ir noteiktas ar 2025. gada 2.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.720 “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumos Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"’’, un mērniekiem tiks sagatavotas vadlīnijas, kā noformēt izpildmērījumu.
Tāpat Olga Feldmane sniedza informāciju par šī gada laikā veiktajiem, būtiskajiem, grozījumiem Būvniecības likumā, īpaši attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, patvaļīgo būvniecību un tehnisko noteikumu izsniegšanas kārtību, kā arī skaidroja pašvaldību tiesības un pienākumus šajos jautājumos:
- Pašvaldībām ir dota rīcības brīvība noteikt gadījumus, kad rīkojama sabiedrības līdzdalība, īpaši pie nozīmīgas ārtelpas būvniecības, proti, pašvaldībām ir iespēja ar saistošajiem noteikumiem detalizēt sabiedrības līdzdalības gadījumus ārpus teritorijas plānojuma, lai nodrošinātu elastību un atbilstību vietējām vajadzībām. Likumā definēti arī izņēmumi, kad līdzdalība nav nepieciešama, piemēram, nacionālo interešu objektos vai iekšējos pārbūves darbos, kā arī to, ka būvniecības publiskajā apspriešanā vairs neapspriež jautājumus par kuriem ir diskutēts jau teritorijas plānošanas dokumentu publiskajās apspriešanās.
- Grozījumos paplašināta būvvaldes kompetence lemt par patvaļīgo būvniecību arī gadījumos, kad būve neatbilst materiālajām tiesību normām, piemēram, neatbilstošai izmantošanai vai atrašanās vietai, ne tikai procesuālām atkāpēm..
- Turpmāk būvprojekta izstrādātājs norādīs, no kā nepieciešami tehniskie noteikumi, un būvvalde varēs papildināt šo sarakstu, ja uzskatīs par nepieciešamu, tādējādi samazinot tehnisko noteikumu izdevēju noslodzi.
Komitejas sēdē nolēma, ka Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departaments izstrādās un publicēs vadlīnijas mērniekiem par izpildmērījumu noformēšanu atbilstoši 02.12.2025. grozījumiem Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumos, kas stāsies spēkā 06.01.2026..
Savukārt LPS pašvaldību būvvaldēm pārsūtīs Ekonomikas ministrijas skaidrojumu par peldošo būvju un kuģošanas reģistrā reģistrējamo peldlīdzekļu atšķirībām un kā tiek interpretēta saistība ar gultni.
Sēdes noslēgumā vienojās, ka LPS sagatavos un izsūtīs Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas pārstāvjiem aptaujas anketu par vērtējumu 2025. gada komitejas darbam un priekšlikumiem nākamajā gadā izskatāmajiem jautājumiem.