Preiļu kultūras centrā 17. aprīlī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Preiļu novada domes, Latgales plānošanas reģions un Latvijas Pašvaldību savienības organizētais forums "Uzņēmēju un pašvaldību sadarbība reģiona viedai attīstībai". Forumu atklāja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis.
VPP EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža raksturoja Preiļu novada situāciju, balstoties uz pētījumu datiem. Preiļu novads līdzās vēl 9 Latgales novadiem ir sasniedzis relatīvi augstu attīstības līmeni, taču ir svarīgi rast jaunus attīstības veicinātājus un izkļūt no stagnācijas izaugsmes tempos. Skatoties pēc viedās specializācijas indeksa, Preiļu novadam ir trešais labākais rezultāts. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, būtu jākoncentrējas uz cilvēkresursu kvalitātes pilnveidošanu - uz viedo iedzīvotāju dimensijas attīstību. Tas nozīmē iedzīvotāju iesaisti formālajā un neformālajā izglītībā, lielāku aktivitāti inovatīvām pārmaiņām, spēju un kapacitāti veidot uzņēmējdarbību, esošos resursus izmantot ienākumu vairošanai. Kā redzams attēlā, Latgalē neto apgrozījums uz vienu nodarbināto augstajās tehnoloģijās ir zemāks nekā citur Latvijā, bet arī šajā reģionā ir spilgti high-tech piemēri. Latgalē kopumā ir vērojams uzņēmējdarbības pieaugums.
Zinātnieku ieteikumi Latgales attīstībai: balstīties uz jaunākajām zinātnes atziņām par viedo izaugsmi, zaļo ekonomiku u.c. pieejām ilgtspējīgā attīstībā; veidot klasterus, reģionālo augstskolu un uzņēmēju kopuzņēmumus, lai nodrošinātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi; pašvaldībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un NVO aktīvāk attīstīt dažādus sadarbības veidus un projektu realizāciju.
Diskusijās uzņēmēji, pašvaldību un dažādu organizāciju pārstāvji minēja konkrētas problēmas, kas bremzē līdzšinējo augsmi, piemēram, neapšaubāmi pārliekā birokrātija jaunu uzņēmumu veidošanu un iniciatīvu īstenošanu padara smagnēju un gausu. Ir vajadzīga normāla uzņēmējdarbības vide. Attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalstu vairāki uzņēmēji pauda atzinību pašvaldībām par operatīvu jautājumu risināšanu, grantu konkursu rīkošanu finansējuma ieguvei. Piemēram, zīmola "Bērnības zeme" radītāja Aija Zīmele par divu tūkstošu grantu iegādājās jaunu šujmašīnu leļļu izgatavošanai. SIA "Preiļu celtnieks" komercdirektors Egils Stikāns savulaik grantu tika izlietojis skārdnieku darbnīcas remontam. Bet darbaspēka jautājuma risināšanā viņa uzņēmumā jau tiek izmantots vismodernākais risinājums - robots. Preiļu novada domes uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece pauda cerību, ka atbalsta summa uzņēmējdarbības attīstīšanai pamazām palielināsies. Kā izskanēja no uzņēmējiem, nozīmīgs atbalsts būtu 10 tūkstoši. Tika minēts arī tāds atbalsta veids kā novada stipendijas studentiem. Kā uzsvēra AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, Preiļos ir stabila vide, nerūk darbavietu skaits un pieaug atalgojums, bet vairāk jādomā par dzīvojamo fondu, jo ne visi jaunie, kuri vēlas strādāt šajā pilsētā, var uzcelt māju.
Runājot par Preiļu novada attīstības vīziju, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane izcēla klasteru politikas veidošanas nepieciešamību. Te var mācīties no Ziemeļvalstīm, kur vienā klasterī sanāk kopā, piemēram, celtnieki, materiālu piegādātāji, zinātnieki, pat mediju pārstāvji un risina konkrētus jautājumus. Maruta Plivda akcentēja, ka Preiļos tiek veidotas vairākas industriālas teritorijas, kur varētu ienākt uzņēmēji. Tūrisma iespējas, ekopārtika, tīra vide - tie visi vēl ir pietiekami neizmantoti resursi uzņēmējdarbības attīstībai. Kā minēja Ojārs Spārītis, jāmācās no Eiropas valstīm, kā izmantot pilis, tur tiek uzskatīts, ka pilij sevi ir jāatpelna, piemēram, ar luksusa telpām noteiktām interesentu kategorijām, aizraujošām ekspozīcijām. Kaut ko no tā iespējams ieviest arī Preiļu pilī.
Svarīgs ir katrs uzņēmējs, jācenšas atbalstīt katru jauno uzņēmēju, tajā skaitā īpaši mazajiem uzņēmējiem palīdzot izvērsties pasaules tirgū, bet arī uzņēmējiem pašiem jābūt aktīviem. Nākotne ir zināšanu balstītai ekonomikai, kas ietver zinātnes sasniegumus. Daudz lielākā mērā jāattīstās uzņēmēju, zinātnieku, augstskolu, pašvaldību, NVO sadarbībai, to liekot attīstību bremzējošas savrupības vietā.
A. Feldmane sniedza prezentāciju par “Valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai”, kur iezīmēja visiem zināmus pašvaldību instrumentus uzņēmējdarbības atbalstam tādus kā industriālo teritoriju attīstīšana, infrastruktūras uzlabošana ūdensapgāde, kanalizācija, ceļi, biznesa inkubatora izveide ar ražošanas telpām, uzņēmēju konsultatīvās padomes izveidi un virkni jaunu atbalsta instrumentu tādu kā pašvaldību iesaiste jauna dzīvojamā fonda izveidē, saistošo noteikumu un normatīvo aktu pilnveide, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu uzņēmējiem, lai samazinātu nomas maksu nekustamā īpašuma (ēkas un zeme) nomas periodā, sadarbību veicināšana un MVU klasteru attīstība.
Pēc Feldmanes domām MVU sadarbība un klasteri ir svarīgs jautājums, jo pasaules tirgi strauji mainās un uzņēmējiem jāspēj tiem mainīties līdzi. Mākslīgā intelekta, robotizācija un lietu internets ir tikai dažas nozares, kas jau pavisam drīzā nākotnē var izmainīt mūsu priekšstatus par to kādi MVU pakalpojumi un preces būs nepieciešamas. Tāpēc lai palīdzētu MVU augt viens no veidiem ir publiskais iepirkums, kur pāreja uz elektroniskajiem iepirkumiem ir solis uz priekšu iepirkuma attīstībā, tomēr jāņem vērā ka elektroniskajā iepirkumā varētu zaudēt mazie un vidējie komersanti. Tāpēc risinājums būtu iestrādāt ka noteikts skaits no iepirkumiem būtu veidots kā sociāli atbildīgs iepirkums kas ietver sociālos kritērijus.
Vienlaicīgi tika uzsvērts ka nopietnus līdzekļus uzņēmējdarbības informatīvās vides nodrošināšanā sniedz ar valsts budžetu finansētas iestādes un organizācijas tādas kā Latvijas lauku konsultāciju centrs un Lauku atbalsta dienests, Attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Nodarbinātības Valsts aģentūra, un Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centru tīkls. Tomēr, neskatoties uz valsts un pašvaldību esošiem atbalsta instrumentiem, jaunākie Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti liecina ka Latvija zaudē konkurētspējā. Konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu pēc 12 kritēriju grupām, jeb pīlāriem, t.sk. institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas, un šo indeksu nebūtu jāuztver kā absolūtu patiesību, bet tomēr tādi rādītāji kā finanšu tirgus attīstības līmenis un paša tirgus lielums, kas ir viens no MVU attīstības jautājumiem izraisa nopietnas bažas, jo lai ieietu eksporta tirgos jebkura stila uzņēmumam ir jāizaug savās mājās.
Informācija, foto: http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=4370&Itemid=55.
Latgales foruma Preiļos prezentācijas: http://www.preili.lv/page/474?news_id=2114