28. februārī Krustpils Kultūras namā notika LPS, Jēkabpils pilsētas pašvaldības un Finanšu ministrijas organizētais apmācību seminārs “Komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošana ES fondu projektos un pašvaldību finansētos projektos”.
Šā semināra mērķis bija iepazīstināt pašvaldību pārstāvjus ar normatīvo regulējumu, kas jāievēro, no publiskiem resursiem sniedzot atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, tajā skaitā asociācijām, biedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un uzņēmumiem.
Semināru atklāja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš pauda gandarījumu, ka apmācību vietai izvēlēts reģionālas nozīmes centrs – Jēkabpils, un atzinīgi novērtēja iniciatīvu atbildīgajiem speciālistiem semināros skaidrot aktuālus jautājumus, lai nepieļautu kļūdas projektu sagatavošanā un nodrošinātu veiksmīgu to īstenošanu.
Komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes pašvaldību speciālistiem ir zināmas, un pašvaldības lielāko daļu no investīcijām iegulda vispārējas nozīmes infrastruktūrā. Tas nozīmē, ka infrastruktūras objekti ir publiski izmantojami un ieguldījumi infrastruktūrā nav veikti konkrētas komercsabiedrības interesēs, jebkurš uzņēmējs un iedzīvotājs var izmantot šo ceļu, tiltu vai citu infrastruktūru. Tajā pašā laikā pašvaldības atsevišķos gadījumos iznomā vai deleģē kādu no savām funkcijām izpildīt kādam komersantam – šajos gadījumos ir rūpīgi jāizvērtē, vai netiek radīts ekonomiskais labums kādam konkrētam komersantam (par komersantu var tikt atzīta jebkura persona neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida), bet galvenais rādītājs ir piedāvātās preces vai pakalpojumi konkrētajā tirgū.
Balstoties uz praktisku piemēru analīzi, pašvaldību pārstāvji seminārā guva plašāku izpratni par to, kas ir komercdarbības atbalsts un kādas ir to raksturojošās pazīmes, kādi ir komercdarbības atbalsta sniegšanas veidi un kādos gadījumos jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi Eiropas Savienības fondu ieguldījumu projektos, pašvaldību attīstības projektos un investīciju piesaistes gadījumos. Strādājot grupās, uzmanība tika pievērsta gan tiesiskajai bāzei komercdarbības atbalsta kontroles sistēmas funkcionēšanā un komercdarbības atbalsta saderības novērtēšanā, gan procesuālajiem noteikumiem, kā arī atbalsta pasākuma īstenošanas kontrolei un, protams, biežāk pieļautajām kļūdām komercdarbības atbalsta piešķiršanā. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem par de minimis atbalsta piemērošanu un nosacījumiem, kā arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem – pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības kapitālsabiedrības un ko tirgus dalībnieki paši bez pašvaldības finansiāla atbalsta nespētu sniegt.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsvēra, ka pašvaldībai, sniedzot atbalstu komersantam un veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi savā pašvaldībā, pamatā ir vēlme atbalstīt savus uzņēmumus un realizēt ilgtermiņa attīstības ieceres, taču var izveidoties situācija, kad pašvaldība, juridiski nekorekti atbalstot savu uzņēmēju, pati pārkāpj likuma regulējumu. Pašvaldībām ir nepieciešamas pamata zināšanas, kāpēc piemēro komercdarbības atbalsta kontroli un ko nozīmē termini “selektīva ekonomiska priekšrocība” vai “konkurences kropļojumi ES iekšējā tirgū”, neraugoties uz to, ka Latvijas komersanti ir mikro un mazie komersanti.
Semināra galvenā pievienotā vērtība bija pašvaldību darbinieku darbs grupās ar mērķi praktiski analizēt Latvijas piemērus un konstatēt komercdarbības atbalsta esamību vai neesamību reālās, pašvaldības identificētās dzīves situācijās.
Andra Feldmane,
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos