Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Projekts “Mazās pašvaldības pret eiroskepticismu” ir noslēdzies

Sadarbības projektā, kurā piedalījās 9 valstis (Portugāle, Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Horvātija, Latvija, Slovēnija, Maķedonija un Serbija), 19 mēnešos tika organizēti 6 pasākumi. Latviju  šajā  projektā  pārstāvēja  Dagdas  novada pašvaldība. Pirmā, oficiālā projekta atklāšana notika Horvātijā. Nākamie pasākumi tika veidoti kā publiskas debates, un projekta dalībnieki pauda savu viedokli par Eiropas Savienību (ES). Pirmās debates notika Portugālē, otrās – Rumānijā, trešās – Maķedonijā un ceturtās – Slovēnijā.

Projekta semināros piedalīties bija aicināti Eiropas parlamenta deputāti, Horvātijā, Novimarofā, seminārā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Ivana Maletiča un Zagrebas Universitātes Politikas zinātņu fakultātes profesors Nebojša Blanuša. Prezentācijas par eiroskepticismu, tā cēloņiem un pētījumu rezultātiem jau sākumā sniedza zināšanas un veidoja stabilu pamatu projekta turpmākajai gaitai. Portugālē Torešnovašas seminārā Portugāles parlamenta deputāte Margarida Markeša uzskaitīja, viņasprāt, galvenos faktorus, kas izraisa eiroskepticismu: zināšanu trūkums, kas noved pie neuzticēšanās (cilvēki nezina, kas ir ES un ko tā dara), vietējās politikas un mediju ietekme (ar sliktām ziņām manipulē sabiedrības uztveri), migrantu krīze, bailes no teroristu uzbrukumiem, Breksits un apjukums parējās ES valstīs, ekonomikas krīze, korupcija, problēmas ražošanā un produkcijas vietējā noietā, solidaritātes trūkums krīzes laikā (ne tikai starp iestādēm, bet arī starp cilvēkiem).

Tikšanās Torešnovašā īpaši pievērsās Portugāles pieredzei. Portugālei pēc iestāšanās ES bija grūts sākums. Daudzi uzskatīja, ka tiek zaudētas iespējas, ES investīcijas ir nelielas un slikti izmantotas. Portugāļu uzticība ES strauji samazinājās cenu kāpuma, algu samazināšanās un daudzu preču deficīta dēļ. Tomēr portugāļi ir ļoti proeiropeiski. Mūsdienās Portugāles valdība cītīgi strādā ar sabiedrību, informē par to, kas tiek darīts un kāpēc. Šī semināra nosaukums bija “Lai jūsu balsis skan”. Projekta dalībnieki diskutēja par to, vai ES finansējuma iespējas ir pietiekamas un adekvāti sadalītas. Grupās izskanēja viedoklis, ka finansējums ir pietiekams, bet sadalīts pārāk centralizēti. Mazas lauku vietas saņem relatīvi mazāku finansējumu nekā lielās pilsētas. Arī mazajiem lauku apvidiem būtu jāpiešķir vismaz minimāls finansējums, lai būtu vienlīdzīgas iespējas attīstībai. Projekta mērķu īstenošana tiek stingri kontrolēta. Bieži vien jāpērk lētākais tehniskais aprīkojums, par kura kvalitāti pirms projekta uzsākšanas nav pārliecības.

2018. gada 6. un 7. jūnijā Bistricā (Rumānijā) notika debates ar nosaukumu “Sadzirdēt jaunos”, kurās piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku. No Dagdas novada turp devās 8 dalībnieki. Vairums dalībnieku bija no tām valstīm, kas ES pievienojušās pēc 2000. gada. Konferences sākumā interesantu prezentāciju sniedza Monika Muresana, Bistricas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja. Savā pārskatā par Rumāniju pirms un pēc iestāšanās ES viņa skaidri parādīja, ka dzīves kvalitāte Rumānijā uzlabojusies. Interesanti, ka jau pirms pievienošanās ES rumāņiem bija augstākais uzticēšanās līmenis ES. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2004. gadā rumāņiem bija visaugstākā uzticēšanās ES (74%), viņiem sekoja lietuvieši (68%) un ungāri (64%). Vidējais rādītājs 25 ES valstīs bija 51%. Latvijā 56% iedzīvotāju (par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gada. aprīlī) mūsu valsts dalību ES vērtē pozitīvi. Dagdas novadā tika aptaujāti 20 dalībnieki: uz jautājumu “kā tu vērtē ES nākotni?” Dagdas novadā 10 respondenti atbildēja pozitīvi, 8 respondenti – neitrāli, bet 2 respondenti – negatīvi.

2018. gada 7. un 8. decembrī Novomesto (Slovēnijā) notika debates ar nosaukumu “Mēs visi esam kopā!”. Tajās piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku ar daudzām diskusijām un pieredzes apmaiņu. Mīlams Bergless, ES Nacionālās asamblejas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, sniedza pārskatu par Slovēnijas vietu ES. Tika prezentēti 5 scenāriji ES turpmākajai attīstībai, saukti arī par “balto grāmatu”. Pirmais scenārijs izvērš variantu, ka nekas nemainīsies. Otrais scenārijs aplūko ES līdzdalības samazinājumu vienotajā tirgū. Trešais scenārijs ir darīt vairāk kopā, bet ceturtais – darīt mazāk, bet efektīvāk. Piektajā scenārijā tiek runāts par neskaidrām norisēm pašlaik ES. Sabiedrisko organizāciju pārstāvji ierosināja sesto scenāriju – ilgtspējīgu attīstību visiem. Kā svarīgi faktori ES nākotnei tika minēti miers, solidaritāte un labklājība, cilvēktiesības, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, drošība, aizsardzība un migrācija. Daudzi vecāka gadagājuma iedzīvotāji ir eiroskeptiķi, jo nesaprot ES, tāpēc mums labāk jāinformē iedzīvotāji, un arī vietējie politiķi var daudz darīt, stāstot par pozitīvajiem piemēriem. Par spīti negatīvajiem faktoriem, ar jauno paaudzi arvien vairāk palielinās eirooptimisms un cilvēki kļūst arvien pozitīvāki un saprotošāki attiecībā uz ES.

Katra projekta dalībvalsts aprakstīja daudzus realizētos projektus un dalījās ar to ieguvumiem. Vairākkārt izskanēja, ka ir vajadzīga īpaša programma iedzīvotāju izglītošanai par viņu nacionālo identitāti un solidaritāti Eeiropas Savienībā. Uzmanība jāpievērš ne tikai jaunajiem, bet arī citiem. Šī projekta lielākais devums ir tā dalībnieku tikšanas, iespēja atklāti un patiesi stāstīt par situāciju savā valstī. Tādas sarunas liecina par toleranci un uzticību. Projekts noslēdzies ar ilgtermiņa sadarbību un draudzību dalībnieku vidū.

Lai iegūtu papildu informāciju par projekta rezultātiem un notikumiem, apmeklējiet projekta mājaslapu: https://www.smug-eu.eu/.

No Dagdas novada 23 dalībnieki debates varēja apmeklēt klātienē.

Projekts finansēts no ES programmas “Europe for Citizens” līdzekļiem.

Plašāka informācija: http://www.dagda.lv/otherpages/visas-zinas/browse/1/backto/89/article/projekts-mazas-pasvaldibas-pret-eiroskepticismu-ir-nosledzies.html .

Projekta koordinatore: Marija Micķeviča