Kuldīgas novada pašvaldība un SIA “MARK arhitekti” parakstījuši līgumu par būvprojekta izstrādi Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūvei un atjaunošanai Kuldīgā, Raiņa ielā 21.
Ar mērķi pārveidot Kultūras centra ēku kompleksu un pagalmu, uzlabot to tehnisko un funkcionālo stāvokli, vizuālo izskatu, izbūvēt papildu telpas, nodrošināt vides pieejamību, lai kultūras iestādes ēka darbotos pilnvērtīgi, mūsdienīgi un funkcionāli ērti, Kuldīgas novada pašvaldība 2018. gadā izsludināja metu konkursu. Darbi bija iesniedzami līdz 2018. gada 2. novembrim.
Konkursā tika saņemti trīs priekšlikumi. Tos vērtēja konkursa komisija, kurā darbojās Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Jānis Dripe, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve arhitekte Liesma Markova, Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja arhitekte Jana Jākobsone, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa un Kuldīgas kultūras centra direktore Inta Burnevica.
Par uzvarētāju žūrija atzina projektēšanas biroju SIA “MARK arhitekti”, ar ko pēc sarunu procedūras 4. aprīlī tika parakstīts projektēšanas līgums par kopējo summu 205 500,00 eiro (neskaitot PVN). Otro vietu konkursā saņēma uzņēmuma “Trīs arhitektūra”, “Lauder architects”, “A. Ābeles inženieru birojs” un “Acitektura” apvienību iecere, bet trešo vietu ieguva arhitektu birojs “NRJA”.
Žūrijas komisija vērtēja, ka lokālajai pilsētvidei atbilstošākais ir “MARK arhitekti” piedāvājums, uzsverot, ka iekštelpas kopumā risinātas atbilstoši vēlamajai telpu programmai. Tiek nodrošināts paredzētais skatītāju vietu skaits galvenajā zālē. Piedāvājumā labi uztverta Kuldīgas pieeja ēku pārbūvē, ar atbilstību mazpilsētas arhitektūras valodai un pilsētvides kontekstam. Atzinīgi vērtējams galvenās ēkas vēsturiskās fasādes akcentējums un tiltiņa risinājums pāri Alekšupītei.
“MARK arhitekti” projektēšanas birojs dibināts 2006. gadā. Šobrīd birojā strādā vairāk nekā 20 darbinieku. “MARK arhitekti” vadošajiem arhitektiem ir 15 gadu profesionālā pieredze, bet uzņēmuma vairāk nekā desmit darbības gadu laikā izstrādāti ap 85 dažādu mērogu objektu projekti: daudzdzīvokļu un sabiedriskajām ēkām, privātmājām un interjeriem. Birojs intensīvi piedalījies vietēja un starptautiska mēroga arhitektūras projektu konkursos, gūstot ievērojamu atzinību un panākumus.
“MARK arhitekti” norāda, ka Kuldīga ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kurai arhitektūras jomā “nekas nav jāizdomā”. Te ir viss – bagātīgs un piesātināts kultūrvēsturiskais mantojums – ēkas un labiekārtojuma koncepcija, stāsti un nostāsti, identitāte un nākotnes redzējums. Tikpat raiba un reizē vienota ir arī Kuldīgas Kultūras centra ēka. Gadu gaitā būvsubstanci papildinājuši uzslāņojumi, taču saglabāta šarmantā un panaivā, robustā un unikālā mazpilsētas jūgendstila valoda. Kuldīgā jūgendstils sastopams reti, tāpēc projekta koncepcijas pamatā tika pieņemts lēmums veidot “lēnu” arhitektonisko tēlu. Pret visām ielām saglabāts esošais kores un dzegu līmenis. Uz iekšpagalmu vērsts jaunais būvapjoms, kas labi iekļaujas Kuldīgas apbūves telpiskā auduma struktūrā. Vēsturiskā biedrības nama un noliktavas ēkas savienojums veidots pagraba stāva līmenī, funkcionāli izveidojot vienotu iekštelpu struktūru, taču sajūtu līmenī saglabājot Kuldīgai raksturīgos brīvstāvošos būvapjomus. Tikmēr iekštelpas arhitekti centīsies padarīt gaišākas un mājīgākas. Iekšpagalmu plānots izveidot par publisku, daudzfunkcionālu ārtelpu, kurā tiks izcelta Kuldīgas vēsturiskā saikne ar kino pasauli, pagalmā iestrādājot Kuldīgas pilsētas un novada filmogrāfiju.
Arhitektu vīzijā Kuldīgas Kultūras centrs iekļauts Alekšupītes gājēju promenādes maršrutā, kas papildināts ar pieturvietām pie Kultūras centra iekšpagalma, Sv. Annas baznīcas un Dzirnavu dīķa. Pie būvprojekta galaversijas nonāksim aptuveni pēc gada.
Sagatavojis Kārlis Komarovskis,
Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists