Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Desmit gadu laikā Latvijā atjaunotas 802 daudzdzīvokļu ēkas

Kopš 2009. gada 14. aprīļa, kad daudzdzīvokļu ēku atjaunošani kļuva iespējams saņemt būtisku Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kopumā visā Latvijā atjaunotas 802 ēkas. Šo ēku atjaunošanā pavisam ieguldīti 92,28 milj. eiro ES fondu finansējuma.

“Mājokļu pieejamības veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas darbības prioritātēm arī šim gadam. Jau šobrīd aktīvi strādājam pie atbalsta programmas īres namu celtniecībai, turpinās “Altum” īstenotā mājokļu garantiju programma, kurā ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti var saņemt atbalstu mājokļa iegādei. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai. Apzināmies ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas  nozīmīgumu arī ES kopīgo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

2009. gada 14. aprīlī tika uzsākta projektu pieņemšana atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Iepriekšējā ES fondu periodā, laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam, kopumā tika atjaunota 741 daudzdzīvokļu ēka. Savukārt šajā ES fondu periodā, laikā no 2016. līdz 2019. gada 14. aprīlim, atjaunota vēl 61 daudzdzīvokļu ēka visā Latvijā. Analizējot šajās ēkās veiktā energoefektivitātes uzlabošanas rezultātus, redzams, ka vidējais siltumenerģijas samazinājums ir vismaz 45%, kas nozīmē, ka iedzīvotāju izdevumi par siltumenerģiju ir samazinājušies gandrīz uz pusi, nemaz nerunājot par dzīvokļu vērtības pieaugumu un ēku daudz pievilcīgāko vizuālo izskatu.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro akcentē: “Desmit gadu laikā, kopš Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams ES fondu līdzfinansējums energoefektivitātes uzlabošanai savās ēkās, kopumā ir atjaunotas vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu ēkas, tajās samazinot siltumenerģijas patēriņu vidēji par 45%; vairāki simti projektu šobrīd vēl ir īstenošanas procesā. Vienlaikus Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu pie nākamā ES fondu plānošanas perioda dokumentu izstrādes, kurā noteikti redzam atbalsta turpināšanos energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu arvien plašākai izmantošanai daudzdzīvokļu, publiskajās un ražošanas ēkās.

Desmit gadu griezumā visvairāk atjaunoto daudzdzīvokļu ēku ir Kurzemes plānošanas reģionā – 245 ēkas, tad seko Rīgas plānošanas reģions ar 240 ēkām un Vidzemes plānošanas reģions ar 178 ēkām. Visaktīvākās pilsētas un līdz ar to visaktīvākie dzīvokļu īpašnieki ir Liepājā, kur kopumā atjaunotas 114 daudzdzīvokļu ēkas, savukārt Valmierā atjaunotas 64 ēkas, Ventspilī – 57, Rīgā – 50 un Jelgavā – 19 ēkas. Detalizēti ar desmit gados atjaunotajām daudzdzīvokļu ēkām var iepazīties Latvijā renovēto ēku kartē.

Šajā 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā Attīstības finanšu institūcija Altum kopumā ir saņēmusi 508 projektus atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai un pieprasījusi ES fondu līdzfinansējumu 84,5 milj. eiro apmērā. No šiem projektiem būvniecība jau noslēgusies 61 daudzdzīvokļu ēkā, būvniecības procesā šobrīd ir 95 ēkas, savukārt pārējie projekti vēl ir izskatīšanas un dažādās iepirkumu stadijās. Šajā plānošanas periodā aktīvākais ir Rīgas plānošanas reģions, no kura kopumā saņemti 215 ēku atjaunošanas projekti, un Kurzemes plānošanas reģions ar 146 projektiem. Pilsētu griezumā, analizējot iesniegto projektu statistiku, secināms, ka  visvairāk projektu saņemts no Liepājas – 83 projekti, Rīgas – 60, Ventspils pilsētas – 15, Olaines novada – 23, Salaspils novada – 23, Ogres novada – 19, Siguldas novada – 19, Saldus novada – 18, Valmieras pilsētas – 15, Jelgavas pilsētas – 14, Valkas novada – 11, Grobiņas novada – 9, Cēsu novada – 9, Inčukalna novada (Vangaži) – 9, Ādažu novada – 9 projekti.

Projektu pieteikumus ES fondu atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai var iesniegt Attīstības finanšu institūcijā Altum. Vairāk informācijas šeit.

Sagatavojusi Evita Urpena,

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja