Šovasar Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” apskatāma izstāde “Cūku būšana”, kas atspoguļo dažādus eksistenciālus jautājumus.
Vai cūka cilvēkiem patīk? Nē, pārsvarā nepatīk. Kamēr tā bauda un čāpstina, viņa ir laiska un viņai par to VISS IR, bez sviedriem un bez cīņas.
Mūsu platuma grādos netīrais un nešķīstais cūķis bija tautas pārticības simbols, bet vai latvieši tāpēc kā īpaši pielūdza cūkas, kamēr citur tās bija nešķīstas? Nē, viņi pielūdza cūkas ganu un aizstāvi – Teni un ar to tāpat kā ar romantisko pavasara Dievu – Ūsiņu sadzīvoja diezgan labi, nenonākot ētiskos un reliģiskos konfliktos, risinot eksistenciālus jautājumus.
Tomēr par cūku Cūkas gadā ir jārunā. No tās var mācīties attieksmi pret komfortu, kad tā dzīvo tik ērti zemnieku sētā, neapgrūtinot sevi ar darbu, bet vienkārši ESOT.
Lai viss kļūtu vēl smeķīgāks, to visu iespējams izstādē lasīt un pētīt Ulmaņlaiku latviešu valodā, kādā ir sarakstīta lielākā daļa izstādes tekstu par cūkkopību un bekonu – lai kā cūkas atrod pērles dubļos, tā arī no visā sadzīviskā izvilktu pērles.
Plašāk var lasīt muzeja “Pikšas" tīmekļa vietnē, sadaļā “Ekspozīcijas un izstādes” vai šeit.
Sagatavojis Jānis Mergups-Kutraitis,
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists
Foto: muzeja "Pikšas" arhīvs