Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

E-mobilitāte kļūst par normu

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) Enerģētikas darba grupas sanāksmē, tiekoties ar dažādu pušu ekspertiem, pārrunāti jautājumi par ZPR mobilitātes plāna izstrādi, kurā uzsvars tiks likts uz e-mobilitāti un tās sniegtajām priekšrocībām.

Topošais ZPR mobilitātes plāns paredz meklēt risinājumus, kā uzlabot reģiona iedzīvotāju mobilitāti un kravu piegādes, samazinot transporta ietekmi uz apkārtējo vidi, tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta ar elektrību darbināmiem transportlīdzekļiem.

Kā sanāksmē atklāja INTERREG Europe programmas projekta “e-MOPOLI” eksperts Arnis Bergs, dažādi elektrificēti pārvietošanās līdzekļi pēdējos gados pilsētās ir kļuvuši par aktualitāti. Attīstoties infrastruktūrai, aizvien lielāku interesi sabiedrība izrāda par automašīnām, kas darbināmas ar elektrību, bet pilsētās arvien lielāku popularitāti gūst dažādi skrejriteņi, velosipēdi un e-mopēdi ar elektromotoru.

Daudziem joprojām neskaidrs ir elektromobiļu enerģijas patēriņš, tādēļ A. Bergs piedāvāja vienkāršu un visai drošu aprēķinu: ar 20 kWh var nobraukt 100 kilometrus. “Būtiski, ka, nemainoties cenai – ap 40 000 eiro –, elektromobiļu autonomija piecu gadu laikā ir augusi trīs reizes, padarot ar elektrību darbināmu automobiļu iegādi jēgpilnāku un funkcionālāku: nu ar vidējas klases automašīnu pārliecinoši iespējams nobraukt 200–300 kilometrus ar vienu uzlādi,” skaidroja Arnis Bergs. Pētījumi liecina, ka vairums transportlīdzekļu dienā neveic vairāk par 200 kilometriem.

“Tā kā vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, aizvien populārāki kļūst dažādi e-mobilitātes risinājumi pilsētvidei. No tiem populārākie un pamanāmākie ir e-skrejriteņi, ko iespējams gan iznomāt, gan iegādāties par samērā mazu summu,” turpināja projekta pārstāvis. Aptuveni 400 eiro vērts skrejritenis sniegs iespēju ar vienu uzlādi veikt 20–30 kilometrus, kas būtu pietiekami pat lielākām pilsētām.

Jāatzīmē, ka e-mobilitātes tendenču attīstīšanās sniegtu arī būtisku ieguvumu valsts ekonomikā: Latvijā ik gadu degvielas importam tiek tērēti aptuveni 800 miljoni eiro, ko varētu ietaupīt, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu un izmantošanu pārvietošanās nolūkiem. Turklāt pilsētas ciklā ar elektrību darbināmas automašīnas ir līdz pat piecreiz efektīvākas nekā automašīnas ar iekšdedzes dzinēju.

Tāpat paredzams, ka nākotnē arī pilsētu autobusi varētu kursēt ar elektrības palīdzību: ar Kohēzijas fonda atbalstu tiek ieviests projekts Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē un Ventspilī, savukārt Jelgavā meklē risinājumus vietēja ražojuma e-autobusu attīstīšanai.

Izstrādājamais mobilitātes plāns sastāvēs no vairākām daļām – pašreizējās mobilitātes un kravu pārvadājumu raksturojuma, vajadzību, ietekmes un SVID analīzes, dažādu pieejamo risinājumu piedāvājuma un rīcības plāna izvirzīto mobilitātes mērķu sasniegšanai. Kā atklāja projekta eksperts un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošais pētnieks Gints Birzietis, svarīgi saprast “spēles laukumu” – pašreizējo transporta infrastruktūru un cilvēku paradumus –, jo nav pieļaujams, ka mobilitātes plāns paredzētu būtisku paradumu mainīšanu vai sistēmas pielāgošanu. “Plāna izstrādē cenšamies atbildēt arī uz jautājumiem, kā piesaistīt finansējumu dažādām idejām, kā saskaņot rīcību un kā mudināt iedzīvotājus izskatīt dažādas līdz šim mazāk ierastas alternatīvas,” tā G. Birzietis.

Sanāksmes otrajā daļā klātesošie debatēja par uzdevumiem un problēmām, kas saistāmas ar videi draudzīgas mobilitātes attīstību tuvāko desmit gadu laikā.

ZPR īstenotais INTERREG Europe projekts “Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem” jeb “e-MOPOLI” tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas. Tā īstenošanas laikā no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada novembrim paredzēts veicināt e-mobilitāti reģionos, gan attīstot transporta infrastruktūru, gan stiprinot videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantojumu, tā samazinot CO2 izmešu apjomu. Projekta kopējais finansējums – 1 792 053 eiro (ERAF līdzfinansējums – 1 355 118 eiro), bet ZPR budžets ir 136 610 eiro (ERAF līdzfinansējums – 116 118,50 eiro).

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā nekādos apstākļos nav uzskatāma par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Sagatavojis Aigars Ieviņš,

Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists