17. septembrī Talsu Tautas namā norisinājās starptautiska konference "Dabas un kultūras mantojums tūrismā: identitāte un pieejamība".
Konferences mērķis bija uzsvērt vides pieejamības nozīmi dabas tūrisma un reģionālajā attīstībā, diskutēt par problēmām, ar ko saskaras cilvēki ar invaliditāti, dodoties dabā, un dalīties labās pieredzes praksē, pielāgojot vidi un pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Konferenci organizēja Kurzemes plānošanas reģions, un tajā piedalījās vairāk nekā 120 tūrisma speciālisti, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji un vides gidi no Latvijas un Lietuvas.
Visā pasaulē šobrīd ir 600–900 miljoni cilvēku ar invaliditāti, turklāt šis skaits ar katru gadu aug, tāpat kā strauji pieaug arī senioru skaits. Tā kā pastāv cieša saikne starp novecošanos un mūsu spējām redzēt, dzirdēt un pārvietoties, vides pieejamības jautājums kļūst arvien aktuālāks arī mūsu reģionālās attīstības kontekstā. Šobrīd Latvija ir 10. vietā pasaulē pēc senioru skaita īpatsvara 65 gadi un vairāk. Vairāk nekā trešā daļa mūsu iedzīvotāju ir vecumā virs 55 gadiem. Līdzīga situācija ir arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā – kur divas reizes pārsniedzam pasaules vidējo senioru skaita īpatsvara rādītāju.
Tas nozīmē, ka dabas pieejamība Baltijas jūras reģionā ir ļoti svarīga gan no sociālā viedokļa, gan arī no biznesa perspektīvas, jo tas ir milzīgs potenciāls tirgus dabas tūrisma attīstībai un reģiona izaugsmei, kļūstot par pievilcīgu un pieejamu reģionu visām ārvalstu tūristu mērķa grupām.
Viena no lietām, ko min invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis ir tas, ka jādomā par vides un infrastruktūras pieejamību kopumā. Ja izveidojam tikai pieejamu uzbrauktuvi pie ēkas, tas nebūt nav viss, un ar to vides pieejamība neapstājas, ir arī jāpielāgo tualete un pārējās ēkas telpas. Tieši tāpat ir ar dabas objektiem: ja pats objekts, taka ir pielāgota, jāpielāgo tuvējā kafejnīca un veikals, jo, kā zināms, pēc garas pastaigas ikviens vēlas ieturēties vai padzerties ūdeni.
Cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, vecākiem, kas ceļo ar bērnu ratiņiem, ir jāsniedz iespēja saņemt tādus pašus pakalpojumus un apmeklēt tādus pašus dabas objektus kā visiem citiem. Šobrīd Baltijas valstīs vēl esam tikai pusceļā, lai to panāktu, jo daudzviet pieejamība ir ierobežota. Bieži vien dabas takas ir pieejamas tikai ar palīdzību (asistentu) vai, piemēram, ir pielāgots tikai takas segums, bet tuvumā nav pieejama pielāgota tualete. Jāņem vērā, ka ir būtiski veidot plašāku piedāvājumu pieejamām dabas tūrisma iespējām katrā novadā, kas ietvertu gan pieejamu transporta sistēmu, gan ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, pieejamas naktsmītnes, ērtu pieeju dabas objektiem u.c. Turklāt ļoti būtisks ir informācijas pieejamības jautājums, jo, plānojot ceļojumu maršrutus, ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju par to, cik konkrētie objekti un pakalpojumi attiecīgajā novadā ir pieejami visām ceļotāju grupām.
Konference tika organizēta INTERREG Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) ietvaros.
Sagatavojusi Alise Lūse,
Kurzemes plānošanas reģiona
projektu vadītāja