Zemgales attīstības padome (ZAP) kārtējā sēdē, kas notika Skrīveru novadā, nolēma sākt Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) attīstības programmas 2021.–2027. gadam izstrādi. Jaunā dokumenta izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjiem, reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un kaimiņu plānošanas reģioniem. Apstiprinātajā darba uzdevumā minēts, ka topošajā dokumentā būs ietverts pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums, tendences un prognozes, rīcību kopums reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai, kā arī būs noteikta programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.
Darba uzsākšanas pirmajā fāzē līdz nākamā gada martam, izveidojot tematiskās darba grupas un piesaistot atbilstīgo nozaru speciālistus un viedokļu līderus, kā arī pašvaldību plānošanas speciālistus, galvenokārt notiks pašreizējās apdzīvojuma struktūras, uzņēmējdarbības, inovāciju ieviešanas, vides, izglītības, veselības, kultūras, transporta un mobilitātes situācijas un citu plānošanas dokumentu analīze, taču intensīvāks darbs turpināsies nākamajā gadā, kad valstī būs apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Programmas izstrādi pilnībā pabeigt plānots 2021. gada pavasarī.
Sēdes turpinājumā Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta pārstāves Andžela Pētersone un Helēna Rimša prezentēja patlaban sabiedriskajā apspriešanā esošo Nacionālās enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, kura galvenā virzība ir uz klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. No dokumenta satura izriet, ka nākotnē plāna ieviesēju galvenie izaicinājumi būs saistīti ar videi draudzīgu – atjaunojamu energoresursu plašāku izmantošanu un taupību gan sabiedriskajā, gan privātajā transportā, ēku un mājokļu siltumapgādē, nodokļu sistēmas “zaļināšanā”, aukstuma apgādes nodrošināšanā, atkritumu savākšanā un pārstrādē un vēl citās. Zemgales pašvaldību pārstāvji pauda neapmierinātību par valdības ieceri turpmāk liegt pašvaldībām izmantot dabas resursu nodokļa ieņēmumus, par ministrijas gausu rīcību jaunu, progresīvu normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, tādējādi atpaliekot no kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniegtā. Pašvaldību līderi ministrijas pārstāvju uzmanību vērsa uz novārtā atstāto valsts atbalstu termālu ūdeņu resursu izmantošanā, ar ko vairākas Zemgales pašvaldības ir sevišķi bagātas. Tāpat pašvaldības kā nepietiekamu un neefektīvu uzlūko valsts resoru – nozaru ministriju savstarpējo sadarbību daudzu kompleksu jautājumu risināšanā.
Vēl ZAP veica grozījumus ZPR šā gada budžetā, kas saistīti ar ienākušajiem maksājumiem dažādos reģionālajos un starptautiskajos projektos. Tāpat ZAP nolēma atbalstīt ZPR piedalīšanos starptautiskajā tūrisma izstādē “Balttour 2020”, organizējot pašvaldībām kopēju stendu. Šī izstāde notiks nākamā gada janvāra beigās un februāra sākumā, bet gatavošanās tai ir jau sākusies. Padome arī izvēlējās trīs pašvaldības, kurām būs jāizvirza pa vienai kuplai ģimenei dalībai Valsts prezidenta rīkotajā Ziemassvētku egles svinīgā iedegšanā. Šoreiz Zemgali pārstāvēs pa vienai cienījamai ģimenei no Jelgavas pilsētas, Jaunjelgavas un Rundāles novada. Sēdes noslēgumā ar Latvijas Pašvaldību savienības darba aktualitātēm klātesošos iepazīstināja tās priekšsēdis Gints Kaminskis, notika Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas, kā arī Skrīveru augļu un ogu sulas pārstrādes uzņēmuma SIA “Greenpoint” apskate. Nākamā – novembra sēde notiks Tērvetes novadā.
Sagatavojis Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists