Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) rīkotajā INTERREG Europe programmas projekta “Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem” jeb “e-MOPOLI” projekta reģionālajā sanāksmē, tiekoties ar dažādu nozaru speciālistiem, tika diskutēts par alternatīvajiem energoresursiem, videi draudzīgu mobilitāti un izaicinājumiem Latvijā.
Sanāksmi atklāja Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece Andžela Pētersone, kura iepazīstināja ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, tā mērķiem, rīcības virzieniem, kā arī galvenajiem izaicinājumiem un problēmām transporta sektorā. Kā galvenās problēmas viņa norādīja: vecs autoparks, kurā dominē ar dīzeļdegvielu darbināmi transportlīdzekļi, nenozīmīgs alternatīvo energoresursu un elektroenerģijas patēriņš transportā, kā arī īpaši liels privāto transportlīdzekļu lietojums. Šīm problēmām izstrādātas rīcības, lai veicinātu videi draudzīgu mobilitāti. Pirmkārt, jāveicina naftas produktiem alternatīvu enerģiju izmantošana, uzlabojot CNG un LNG uzpildes un elektroenerģijas uzlādes infrastruktūru, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu un elektromobiļu iegādi, nosakot pienākumus fosilo degvielu transportlīdzekļu nomaiņai vai pārbūvei. Otrkārt, jāpalielina transportlīdzekļos izmantotais alternatīvo energoresursu apjoms, veicinot biogāzes attīrīšanas iekārtu uzstādīšanu un pilnveidojot biometāna izmantošanas infrastruktūru. Treškārt, jāsamazina privāto transportlīdzekļu lietojums un jāoptimizē transporta kustība, pilnveidojot sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas, veicinot velosipēdu satiksmes attīstību, radot apstākļus daudzfunkcionālu loģistikas centru attīstībai un veicinot sabiedriskā transporta multimodālo punktu izveidi.
Arī e-mobilitātes speciālists Arnis Bergs akcentēja vairākus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam uzdevumus. Tā, piemēram, jāizstrādā attiecīgi tiesību akti, kuros būtu noteikts, ka nacionālās nozīmes attīstības centros līdz 2030. gadam vismaz 50% no pilsētas sabiedriskajā transportā izmantotās enerģijas jābūt no atjaunojamiem energoresursiem (piemēram, elektroenerģija, biometāns, ūdeņradis). Tāpat jāizveido atbalsta pasākumi, lai ES fondu vai citu finansējuma avotu ietvaros periodā pēc 2021. gada nodrošinātu finansiālu atbalstu pašvaldībām mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai publiskajos iepirkumos, tajā skaitā līdzfinansēt (atbalstīt) videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi, kā arī sniegt finansiālu atbalstu jaunu nulles emisiju autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanu videi draudzīgākai darbībai. Tāpat jāizvērtē iespēja ierobežotā apjomā piemērot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransporta līdzekļiem.
Savukārt ZPR ilgtspējīgas mobilitātes plānošanas speciālists Gints Birzietis klātesošos iepazīstināja ar ZPR reģionālās sanāksmes darbnīcas rezultātiem, apskatot ilgtspējīgas mobilitātes attīstības problēmas un risinājumus. Kā nozīmīgākie izaicinājumi transportlīdzekļu sadaļā minēti – mazs nobraukums, elektromobiļu augstā cena un nepietiekami atbalsta mehānismi to iegādei. Risinājumos ieteikti – valsts vai Eiropas atbalsts elektrotransportlīdzekļu iegādei, subsīdijas un citi atbalsta mehānismi, piemēram, nodokļu atlaides. Infrastruktūras sadaļā kā nozīmīgākie izaicinājumi minēti ceļu sliktā kvalitāte, alternatīvo degvielas uzpildes staciju nepietiekamība, finansējuma trūkums autoceļu atjaunošanai, neattīstīta velosipēdu satiksme. Iespējamie risinājumi – nodokļu pārdale, inovācijas transporta plūsmas organizācijai, valsts programma alternatīvo degvielu uzpildei un uzlādes iespējām. Attiecīgi ZPR mobilitātes plāna mērķis ir uzlabot Zemgales iedzīvotāju mobilitāti un kravu piegādes, samazinot transporta ietekmi uz apkārtējo vidi – minimizēt kopējos CO2 izmešus un enerģijas patēriņu, vienlaikus uzlabojot sasniedzamību un kravu piegādes laiku.
Arī Rīgas Plānošanas reģiona (RPR) eksperts Agris Kamenders norādīja, ka ilgtspējīga transporta un infrastruktūras attīstības iespējas pašvaldības pārvaldes sektorā ir aktuāls jautājums. Kaut gan esot maza statistika par transporta sektoru – nav datu par satiksmes intensitāti noteiktos ceļu posmos, degvielas patēriņu un nobraukto kilometru skaitu, tomēr RPR izvirzījuši mērķi – veicināt videi draudzīga transporta izmantošanu pašvaldības pārvaldes sektorā. Lai to paveiktu, jāveic vairāki uzdevumi – transporta lietojuma paradumu analīze, labās prakses piemēru identificēšana un analīze, sadarbības veicināšana starp pašvaldībām, pilotprojektu identificēšana un ieviešana, uzlādes punktu izveidošana blīvi apdzīvotās vietās.
Reģionālās sanāksmes noslēgumā biedrības “Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra” direktore Inga Kreicmane iepazīstināja ar ES “Apvārsnis2020” programmas projektu “KeepWarm” jeb “Centralizētās siltumapgādes sistēmu darbības uzlabošana Centrāleiropā un Austrumeiropā”, bezmaksas siltumapgādes sistēmu modelēšanas programmatūru pašvaldībām un siltumapgādes uzņēmumiem “Thermos”, kā arī “PentaHelix” projektu – ilgtspējīgu enerģētikas un klimata rīcības plānu (SECAP) izstrāde un ieviešana, iesaistot dažādas ieinteresētās puses un lēmumu pieņēmējus.
ZPR īstenotais INTERREG Europe projekts “Elektromobilitāte kā svarīgs atbalsts ilgtspējīgas mobilitātes un satiksmes vadības politikas instrumentiem” jeb “e-MOPOLI” tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Beļģijas, Grieķijas, Itālijas, Norvēģijas, Rumānijas, Slovēnijas un Somijas. Tā īstenošanas laikā no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada novembrim paredzēts veicināt e-mobilitāti reģionos, attīstot gan transporta infrastruktūru, gan stiprinot videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantojumu, tā samazinot CO2 izmešu apjomu. Projekta kopējais finansējums – 1 792 053 eiro (ERAF līdzfinansējums – 1 355 118 eiro), bet ZPR budžets ir 136 610 eiro (ERAF līdzfinansējums – 116 118,50 eiro).
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
www.interregeurope.eu / www.europa.eu
Sagatavojusi Ilze Lujāne,
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste