Zemgales plānošanas reģionā (ZPR) sekmīgi pabeigta Valsts kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” atbalstītās Zemgales kultūras programmas-2019 ieviešana. Nepilna gada laikā divās lielākajās reģiona pilsētās un 20 novados īstenoti pavisam 45 projekti, kas ir nozīmīgs pienesums kultūras nozares attīstībai, sekmējot zemgaļu un sēļu materiālās un nemateriālās kultūras daudzveidības saglabāšanu, kā arī tās pieejamības nodrošināšanu visattālākajās apdzīvotajās vietās.
Programmas īstenošanai ekspertu komisija saņēma 91 projekta pieteikumu, kuros kopējā pieprasītā summa pārsniedza 330 000 eiro. Tā kā finansējuma piešķīrums Zemgalei šoreiz bija 76 000 eiro, atbalstu guva tikai 45 projekti. Programmas daļēju vai pilnīgu atbalstu saņēma reģionā iesakņojušos, tradicionālu un starptautisku pasākumu rīkotāji – biedrība “Latviešu karavīrs”, kas organizēja Zemgaļu svētkus Tērvetē, Jelgavas pašvaldības aģentūra “Kultūra”, kas rīkoja ikgadējo lielformāta keramikas uguns skulptūru festivālu Pasta salā un Koka skulptūru festivālu pilsētvidē. Plašāka nekā citugad izvērtās dobelnieku piedāvāto Kultūras dienu programma Ceriņu dārzā ar glezniecības plenēru un izstādi un ar vairākiem koncertiem dažādām gaumēm.
Aizvadītājā vasarā koncertdarbību reģionā būtiski bagātināja jauniešu kamerkora “Balsis” garīgās mūzikas koncerts Īles dievnamā, kamermūzikas dienu norise Pļaviņās, operas dienas Jēkabpilī, koncertcikls “Dzimuši Bauskai”, kā arī Liepājas Simfoniskā orķestra koncerti Rundāles pilī ar sešiem jauniestudējumiem. Atzīmējot Ribes vējdzirnavu 150. gadskārtu, par krāšņiem tautas mākslas svētkiem izvērtās biedrības “Kalējs kala debesīs” rīkotais deju lieluzvedums “Saule rudzu laukā” ar tūkstoš dejotājiem no dažādiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kā arī Ābeļu pagastā izskanējušais koncertuzvedums “Sēlija rotā”, kas pulcēja aptuveni 1500 apmeklētāju.
Savukārt amatniecības attīstībai reģionā jaunu impulsu deva Zemgales kultūras programmas atbalsts Kalēju dienas aktivitātēm Aizkraukles novada muzejā “Kalna Ziedi”. Piecās brīvdabas kalēju darbnīcās strādāja ducis kalēju, kuri ne vien demonstrēja savas amata prasmes, bet kopīgi darināja vides objektu – metāla nožogojumu “Kalnu Ziedu” svētozolam. Zemgales keramiķu atstātā mantojuma izpētei un popularizēšanai kalpoja Krustpils novada amatniecības centrā “Māzers” organizētās lekcijas, meistarklases un izstāde. Par to, ka Zemgalē teātra spēlēšanas tradīcijas ir dzīvas vēl kopš Ādolfa Alunāna laikiem, liecina popularitāti iemantojušais amatierteātru festivāls “Pērses krastos” Kokneses novadā, “Bīne” Jelgavas novadā un ‘Vezums” Bauskas novadā, kuru norise arī šajā kultūras programmā guva finansiālu atbalstu.
Virkne citu projektu bija vērsti uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nelielos, bet nozīmīgos remonta vai restaurācijas darbos. Tā baušķenieki, piemēram, veica Viļa Plūdoņa muzeja krājuma priekšmeta, pagājušā gadsimta 20.–30. gadu bufetes, restaurāciju, kas tagad apskatāma muzeja ēdamistabā, bet pilsētas muzejā restaurēts unikāls 19. gadsimta spēļu galdiņš. Dobeles novadā, sagaidot Bērzes baznīcas 200 gadu svinības, atjaunots dievnama zvanu torņa krāsojums, telpu remonts veikts arī Jelgavas novada Lielvircavas baznīcā, Pļaviņu novada Gostiņu baznīcas fasāžu atjaunošanai izstrādāts tehniskais projekts, bet Vecumnieku novadā veikta vietējā dievnama arhitektoniski mākslinieciskā izpēte.
Patlaban Zemgales plānošanas reģionā top jauns projekta pieteikums nākamajai, 2020. gada kultūras programmai, ko pirms iesniegšanas konkursa rīkotājiem plānots izskatīt Zemgales Attīstības padomē, kuras sēde notiks 21. janvārī Iecavā.
Sagatavojis Juris Kālis,
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists