Marta pirmajā sestdienā, 7. martā, galvaspilsētā satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai.
Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus par Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu, secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, tomēr vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgstoši.
“Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neraugoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, ka joprojām ir lietas, kas jāuzlabo, un mēs pie tā strādājam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība “Pilsēta cilvēkiem” veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts atzīmēja vērā ņemamo faktu, ka vēl sliktākos laikapstākļos nekā Tērbatas ielas eksperimenta laikā cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.
Lai veiktu uzskatāmu datu analīzi, tika salīdzināts satiksmes ātrums, veikta satiksmes skaitīšana un uzņēmēju aptauja eksperimenta norises dienā un parastā sestdienā, 25. janvārī, kā arī iegūtā informācija salīdzināta ar Tērbatas ielas eksperimentu. Monitorējot datus, secināts, ka cilvēku skaits laikā, kad iela ir slēgta automašīnām, palielinājās par 20% (25. janvārī – 316 gājēji un 144 auto; 1. februārī – 665 gājēji un 0 auto), arī apgrūtinājums blakus ielām bija nebūtisks un sastrēgumi neveidojās. Runājot par uzņēmēju apmierinātību, tā bijusi zemāka, jo Blaumaņa ielā ir citāds uzņēmēju profils nekā Tērbatas ielā.
“Galvenie secinājumi ir tādi, ka Blaumaņa ielas eksperimentā ieguvēji bija kafejnīcas un tie uzņēmumi, kas orientēti uz ģimenēm, bet zaudētāji – dārgāku veikalu īpašnieki, kuru klienti izvēlas tur piebraukt ar automašīnām. Pozitīvi ir tas, ka šoreiz nebija sūdzību no piegādes transporta. Svarīgi arī atzīmēt, ka Blaumaņa ielas un Tērbatas ielas uzņēmēju profils ir atšķirīgs, kā arī apstākļi abās eksperimenta vietās ir atšķirīgi. Tērbatas ielas eksperimenta laikā bija labāki laikapstākļi, tur ir arī dažādāka uzņēmējdarbība un ir galamērķi abos ielas galos, savukārt Blaumaņa ielā ir aktīva vietējā kopiena, mazāka slodze uz satiksmi kopumā, kā arī vairāk kafejnīcu un izklaides vietu,” skaidroja M. Šteinerts.
Rīgas dome šogad nolēmusi katra mēneša pirmajā sestdienā kādu galvaspilsētas centra ielu atvēlēt tikai gājējiem, velobraucējiem un uzņēmējdarbībai. Šīs ieceres mērķis ir atdzīvināt Rīgas centru, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un pilsētvides attīstību. Arī uzņēmēji aicināti šo pilsētas iniciatīvu atraktīvi izmantot kā izdevīgu iespēju veicināt uzņēmējdarbību. Pirmā automašīnām tika slēgta Tērbatas iela, bet otrā – Blaumaņa iela.
Sagatavojusi Aira Šmelde,
Rīgas domes
Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore
Foto: Nora Krevņeva-Baibakova