Daugavpils novadā vairāku pagastu teritorijā ir uzsākta latvāņu apkarošana. Saskaņā ar Daugavpils novada domes latvāņu ierobežošanas organizatorisko plānu ir noslēgts līgums ar SIA “ARVORE” par latvāņu izplatības ierobežošanu pašvaldībai piekrītošās zemes vienībās Višķu, Medumu, Lauceses, Naujenes, Biķernieku un Ambeļu pagastā (kopumā 42 zemes vienības, kur latvāņu aizņemtā platība ir ap 16 ha). Pirmie soļi – latvāņu pļaušana vai iznīcināšana ar integrēto augu aizsardzības metodi – jāveic līdz 15. jūnijam.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem kopumā ap 195 ha zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos bija reģistrēti aptuveni 89 ha ar latvāņiem invadētas zemes, taču pērn pašvaldības zemes lietu speciālisti, apsekojot latvāņu skartās platības, secināja, ka vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un sastopami vairs tikai 35 ha zemes.
Daugavpils novada dome jau pirms diviem gadiem izstrādāja latvāņu ierobežošanas organizatorisko plānu, un ir apsekotas latvāņu skartās platības, bet šogad budžetā paredzēti līdzekļi arī latvāņu apkarošanai. To, ka latvāņi invadētajās teritorijās iznīks uzreiz pēc apkarošanas, garantēt tomēr nevar, jo latvāņu sēklas augsnē var uzglabāties un saglabāt dīgtspēju līdz desmit gadiem, atzīst pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra. Taču jebkurā gadījumā šie soļi būtiski samazinās latvāņu platības.
J. Bāra uzsver, ka ļoti būtiski latvāņus apkarot arī privāto zemju īpašniekiem, citādi pašvaldības veiktais darbs var izrādīties veltīgs. Tāpēc turpmāk plānots arī strādāt ar īpašniekiem, kuru zemes invadētas ar latvāņiem.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas darbi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturs, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanu.
Saskaņā ar noteikumiem katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug gan uz pašvaldības, gan arī uz privātās zemes. Ikviena zemes īpašnieka pienākums ir nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma un ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam, kā notiek cīņa ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu teritoriju paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamo rīcību latvāņu izplatības ierobežošanā.
Jāatgādina, ka padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, ko tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šā invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās.
Sagatavojusi Inese Minova,
Daugavpils novada domes
Informācijas un sabiedrisko attiecību daļas sabiedrisko attiecību speciāliste