17. jūlijā Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumu sēdē prezentēti Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru indeksa rezultāti un tika diskutēts par starpkultūru jautājumiem Rīgā.
Sēdē piedalījās Rīgas domes atbildīgo departamentu un nevalstisko organizāciju – biedrības “Iļģuciema sievietes”, “Fonda “Nāc līdzās!””, “Svētā Lūkas atbalsta biedrības”, “Latvijas nedzirdīgo savienības”, Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” un biedrības “Radošās idejas” pārstāvji.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja Ilona Stalidzāne informēja par Rīgas dalību starptautiskajā projektā “Eiropas Integrācijas pakts”, kas tiek īstenots no 2020. gada janvāra līdz 2022. gada jūnijam. Projektu finansē AMIF (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds).
Lai izvērtētu pilsētu ieguldījumu starpkultūru dialoga veicināšanā, tiek veikts situācijas izvērtējums integrācijas jomā, izmantojot Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu indeksa metodoloģiju, kurā pašvaldība aizpilda Eiropas Padomes izstrādāto anketu “Starpkultūru pilsētu indekss” un veic intervijas ar publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, kuru darbs ir saistīts ar mērķa grupām.
Starpkultūru pilsētu indekss ir rīks, kas spēj vizuāli parādīt katras pilsētas sasniegumu līmeni starpkultūru integrācijas jomā, laika gaitā sasniegto, nākotnes mērķus un ļauj salīdzināt ar citām pilsētām.
Jau 140 pilsētas līdz šim ir izmantojušas šo metodi. Pilsētas tiek vērtētas vairākās kategorijās. Rīga ir starp 27 pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 500 000, un starp 37 pilsētām, kurās ārpus Latvijas dzimušo ir mazāk par 10%.
Starpkultūru pilsētu indeksā iekļauti tādi indikatori kā apņemšanās (strādāt ar šiem jautājumiem), starpkultūru prizma dažādās sabiedrības dzīves jomās, valoda, mediji un komunikācija, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība un citi.
Valodas un līdzdalības ziņā ir vidēji rādītāji. Savukārt apņemšanās, starpkultūru kompetenču, mijiedarbības, apkaimju, izglītības un publiskās telpas indikatoros Rīga tiek novērtēta virs vidējā. Visaugstāk novērtētais indikators ir kultūras un sabiedriskā dzīve.
Rīgā tiek nodrošināti regulāri bezmaksas latviešu valodas kursi un atbalsts jauniebraucēju bērniem skolās. Tomēr būtu nepieciešams strādāt pie tā, lai valodas kursi būtu vēl pieejamāki, īpaši jauniebraucējiem, kuri ir spēcīgi motivēti.
Labā prakse ir iedzīvotāju un tematiskie forumi, kas būtu jāattīsta, strādājot pie informācijas un līdzdalības barjeru mazināšanas. Pozitīvi tiek novērtēts, ka Rīgai ir plānošanas dokuments integrācijas jomā – Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes, kā arī Konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos. Tiek novērtēts arī, ka pašvaldība Rīgā organizē starpkultūru kursus skolotājiem un pašvaldību darbiniekiem.
Mijiedarbības ziņā lielu pienesumu sniedz Rīgas NVO nams, kura darbība sešu gadu laikā ir būtiski attīstījusies, sniedzot atbalstu un resursus nevalstisko organizāciju, jo īpaši mazākumtautību, darbībai un attīstībai.
Labā prakse ir iekļaut integrācijas aspektu kā atlases kritēriju dažādu nozaru projektu konkursos. Pašvaldība sniedz atbalstu mazākumtautību kolektīvu darbībai, kā arī visos nozīmīgos Rīgas publiskajos pasākumos tiek iekļauti mazākumtautību kolektīvi kā daļa no tematiskās programmas.
Pēc prezentācijas diskusijās par Starpkultūru pilsētu indeksā iekļautajiem indikatoriem tika atzīmēts, ka gan pašvaldības darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā ir jābūt izpratnei par dažādām kultūrām, ne tikai jauniebraucēju, tāpat jābūt izpratnei par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tika atzīmēts, ka sabiedrībai kopumā trūkst informācijas, kā izturēties pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pret dažādu kultūru cilvēkiem, jauniebraucējiem. Šo problēmu varētu risināt Latvijas mediju līmenī, radot un rādot dažādu kultūru un valodu ABC, arī zīmju valodas pamatprincipiem, par to, kas svarīgs un īpašs katrai kultūrai un tamlīdzīgi. Konsultatīvā padome varētu rosināt šo valstiskā līmenī iekļaut mediju saturā.
Vēl viens no ierosinājumiem bija līdzīgi latviešu valodas kursiem organizēt zīmju valodas kursus, jo šī valoda var tikt uzskatīta par atsevišķu kultūru un interese varētu būt ne tikai no pašvaldības darbiniekiem un ārstiem, kuriem jāstrādā ar cilvēkiem, kuriem ir dzirdes problēmas, bet arī ikvienam iedzīvotājam, kurš gribētu uzlabot saskarsmes iespējas ar daļu no sabiedrības.
Konsultatīvās padomes pārstāvji kopīgi vienojās turpināt attīstīt iespējamos risinājumus.
Papildu informācija: Ilona Stalidzāne, Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas vadītāja, tālr. (+371) 67181661.