Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Šā gada sasniegumi un notikumi paralimpiskajā sportā

Laikā, kad tiek virzītas iespējamās nominācijas šā gada “Trīs Zvaigžņu balvai” sporta nozarē, Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir apkopojusi, viņuprāt, nozīmīgākos šāgada sasniegumus un notikumus paralimpiskajā sportā. Ceram, ka šī informācija noderēs, lai atskatītos uz šo gadu un novērtētu padarīto.

“Lai arī Covid-19 ietekmē šis gads sportā ir salīdzinoši kluss un tikpat kā visas sacensības atceltas, izpaliekot arī skaļiem sasniegumiem, tomēr paralimpiskā sporta dzīve turpinās. Šogad jo īpaši ir iespēja novērtēt tās aktivitātes un ieguldījumu, kas ierasti pazūd uz starptautisko medaļu fona, bet bez kurām sports, tā attīstība un jauno sportistu izaugsme nav iespējama. Proti, varam novērtēt to cilvēku neatlaidību, kuri ikdienā regulāri rūpējas par sporta popularizēšanu, jauno sportistu piesaisti un treniņu norisi. Tāpat varam novērtēt tos profesionālos sportistus un viņu uzņēmību, kas turpina palikt uzticīgi sportam, jo ne visi bijuši gatavi turpināt intensīvus ikdienas treniņus un palikt sportā situācijā, kad daudzas starptautiskās sacensības ir atceltas un nav skaidri zināms, kad tās atkal varēs notikt,” saka Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

1. Gada izrāviens sportā

Gada izrāvienu ir demonstrējusi Latvijas ratiņkērlinga komanda trenera Arņa Veidemaņa vadībā, kas pirmo reizi vēsturē ir kvalificējusies pārstāvēt Latviju ziemas paralimpiskajās spēlēs 2022. gadā Pekinā.

Tāpat īstu izrāvienu īstenojusi biedrība “Līdzvērtība” Margitas Kanopkas vadībā, kas to no cilvēku ar invaliditāti biedrības, kurā darbojas dažādi cilvēki, ir attīstījusi par Latvijā pirmo un šobrīd vienīgo parašaušanas centru. Sadarbībā ar Latvijas Šaušanas federāciju viņa organizē regulāras treniņnodarbības un sacensības. No brīvā laika pavadīšanas aktivitātes Margita attīsta šaušanu par profesionālu parasportu Latvijā. 2020. gadā, ievērojot drošības prasības, norisinājušies Latvijas kausa izcīņas pieci posmi, kā arī Latvijas čempionāts ložu šaušanā ar pneimatiskajiem ieročiem.

2. Gada notikums sportā

Neraugoties uz kluso sacensību sezonu, paralimpiskajā sportā šogad bijuši vairāki ievērības cienīgi notikumi – Latvijas ratiņkērlinga izlase pirmo reizi kvalificējās dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs.

Valsts prezidenta kundze Andra Levite kļuvusi par paralimpiskās kustības patronesi – pirmo patronesi paralimpiskās kustības vēsturē.

Latvijas Paralimpiskā komiteja ieguvusi jaunu logo – Ugunsdzeni, kas simbolizē ugunīgu apņemšanos un sistemātisku darbu.

Tāpat pirmo reizi Latvijas Paralimpiskā komiteja ieguvusi ģenerālsponsoru – “Mēness aptieku”, kas piešķir finansējumu, lai atbalstītu profesionālo sportistu sagatavošanos sacensībām un dalību starptautiska līmeņa sacensībās, kā arī atbalstītu paralimpiskā sporta attīstību Latvijas reģionos un veicinātu bērnu un jauniešu parasporta popularitāti.

3. Gada sporta federācija

Parasporta federāciju un apvienību vidū šogad īpaši ar aktivitāti izcēlušās divas organizācijas.

Latvijas Invalīdu sēdvolejbola asociācija šogad, ievērojot visas drošības prasības, noorganizēja trīs starptautiskus sēdvolejbola turnīrus Latvijā, kā arī piedalījās vēl divos turnīros Lietuvā, kļūstot par laureātiem. 2020. gada pludmales sēdvolejbola sezonā Latvijas komanda izcīnījusi trīs uzvaras pēc kārtas.

Latvijas Kērlinga asociācija mērķtiecīgi un kvalitatīvi attīsta un pilnveido ratiņkērlinga sportu un kērlinga sportu kopumā. Pateicoties šīs asociācijas darbam, pirmo reizi Latvijas vēsturē ratiņkērlinga komanda izcīnījusi dalību ziemas paralimpiskajās spēlēs 2022. gadā Pekinā.

4. Gada sporta komanda

Latvijas ratiņkērlinga izlase – pirmo reizi ratiņkērlings kvalificējies ziemas paralimpiskajām spēlēm.

Komandas sporta veidu vidū paralimpiskajā sportā šogad vēsturiskus sasniegumus izcīnījusi Latvijas ratiņkērlinga komanda, kas šāgada februārī pasaules čempionātā izcīnīja 7. vietu, un līdz ar to pirmo reizi Latvijas vēsturē ratiņkērlinga komanda ir nodrošinājusi dalību ziemas paralimpiskajās spēlēs 2022. gadā Pekinā.

5. Gada sporta pašvaldība

Kā Gada sporta pašvaldību LPK izceļ Daugavpils pilsētas domi. Tā jau vairākus gadus ļoti aktīvi atbalsta gan profesionālos Daugavpils parasportistus, gan parasporta un pielāgotā sporta pieejamību iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem un jauniešiem.

Šogad Daugavpils pašvaldība bijusi īpaši aktīva, atbalstot airēšanu, paukošanu, peldēšanu, kā arī Daugavpils ir pirmā no Latvijas reģionu pašvaldībām, kur izveidota bērnu un jauniešu parasporta grupa regulārām treniņnodarbībām. Pašvaldība palīdz gan ar treniņu vietu nodrošināšanu un telpu līdzfinansēšanu, tostarp baseina, olimpiskā centra u. c. pieejamību. Ļoti svarīgi, ka Daugavpils pašvaldība vienmēr ir ļoti atvērta un pretimnākoša sadarbībai, kas vainagojies arī ar konkrētiem rezultātiem.

6. Gada sportiste

Ratiņkērlingiste Poļina Rožkova – Latvijas ratiņkērlinga izlases kapteine – "skips", pateicoties viņas aktīvam un augsti profesionālam darbam, ratiņkērlinga komanda pirmo reizi vēsturē ir izcīnījusi iespēju pārstāvēt Latviju ziemas paralimpiskajās spēlēs 2022. gadā Pekinā.

7. Gada sportists

Parabobslejists Arturs Klots – 2019. gada nogalē izcīnījis 3. vietu Eiropas čempionātā. 2020. gadā izcili rezultāti Pasaules kausa posmos, izcīnot 1., 2., 3., 6., divreiz 7. un 8. vietu, bet kopvērtējumā sezonu noslēdzot ar augsto 3. vietu.

8. Gada treneris/-e

Šo nomināciju ir pelnījuši divi treneri.

Latvijas ratiņkērlinga komandas treneris Arnis Veidemanis, kura darbam pateicoties, Latvijas komanda pirmo reizi vēsturē ir kvalificējusies pārstāvēt mūsu valsti ziemas paralimpiskajās spēlēs 2022. gadā Pekinā.

Ināra Aperāne – šogad pilnībā ir pievērsusies cilvēku ar invaliditāti trenēšanai paravieglatlētikā. Šobrīd Ināra trenē piecus vieglatlētus. Tas ir daudz, jo katram nepieciešamas individuālas nodarbības ar atbilstošu pieeju. Četrus no sportistiem viņa trenē brīvprātīgi, bez atlīdzības, jo ierobežotā budžeta situācijā LPK atalgojumu var samaksāt tikai paralimpiskās vienības sportistu treneriem. Treniņi atbilstoši treneres ieteikumiem notiek gan Rīgā, gan sportistu dzīvesvietās – Krāslavā, Saldū, Jaunolainē un Jūrmalā. Ināras mērķis ir skaidrs – lai sportistu lielais treniņu darbs vainagotos ar viņu ieceru piepildījumu, iegūstot iespēju piedalīties Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī izcīnīt godalgotas vietas. Viens no viņas trenētajiem sportistiem ir paravieglatlēts Dmitrijs Silovs, kurš ir izpildījis Tokijas paralimpisko spēļu normatīvu un iepriekšējo gadu laikā ieguvis vairākas godalgotas vietas Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī Londonā izcīnījis zelta medaļu, uzstādot pasaules čempionātu rekordu šķēpa mešanā.

9. Gada Paralimpiskais sportists – cilvēks, kas nepadodas

Uz “Paralimpiskā sportista/-es” nomināciju var pretendēt vairāki sportisti – daudzkārtējais paralimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempions vieglatlēts Aigars Apinis, paralimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempione vieglatlēte Diāna Dadzīte, paralimpietis loka šāvējs Gints Jonasts, kā arī parašaušanas sportiste Margita Kanopka. Šie cilvēki šogad, neraugoties uz atceltajām sacensībām, turpinājuši ne tikai regulāri trenēties un cīnījušies par nepadošanos, bet raduši iespēju veltīt sevi arī paralimpiskā sporta attīstībai un popularizēšanai sabiedriskos pasākumos, bērnu un jauniešu aktivitātēs, kā arī piesaistīt jaunus sportistus.

Aigars Apinis un Gints Jonasts ir vieni no aktīvakajiem parasportistiem, kas popularizē parasportu, piedaloties dažādos ar sportu saistītos pasākumos un aktivitātēs. A. Apinis un G. Jonasts ir piesaistījuši jaunus sportistus vieglatlētikai un loka šaušanai.

Savukārt Diāna Dadzīte šogad līdz ar Covid-19 izplatību kopš pavasara no Vācijas ir pārcēlusies uz Latviju un līdztekus vieglatlētikai kļuvusi arī par Latvijas ratiņkērlinga izlases sportisti, kā arī, ņemot vērā viņas ilggadējo basketbola pieredzi, konsultē Latvijas ratiņbasketbola komandu.

Parašaušanas sportiste Margita Kanopka šogad spējusi noorganizēt piecas parašaušanas sacensības, ievērojot visas drošības prasības. Neraugoties uz to, ka lauzusi kāju, neatlaidība ņēmusi virsroku, un viņa turpinājusi cīnīties, kā arī aktīvi popularizējusi parasportu dažādos sabiedriskos pasākumos.

Par Latvijas Paralimpisko komiteju

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) ir biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā ar mērķi attīstīt un popularizēt paralimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paralimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt to intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. LPK pārziņā ir arī neparalimpiskie sporta veidi jeb pielāgotais sports. Šobrīd Latvijas Paralimpiskās komitejas sastāvā ir 22 sporta federācijas, piedāvājot interesentiem nodarboties ar 23 atšķirīgiem sporta veidiem. Latvijas Paralimpiskās komitejas sadarbības partneri aptver arī nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi. Latvijas Paralimpiskā komiteja ir Starptautiskās un Eiropas Paralimpiskās komitejas locekle.

Sagatavojusi Ieva Prauliņa,

Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāve