Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īsteno iedzīvotāju informēšanas kampaņu par gaisa piesārņojuma avotiem un to mazināšanu pilsētvidē ar mērķi izglītot iedzīvotājus par ilgtermiņa rīcību valsts un pašvaldību līmenī, kā arī par individuālām darbībām, lai piesārņojumu mazinātu.
Informatīvā kampaņa “Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!” tika atklāta ar vides un veselības ekspertu tiešsaistes diskusiju. Diskusijā eksperti runāja par būtiskajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijas pilsētvidē – apkuri un transportu – un to, kā, pareizi ekspluatējot krāsnis, iespējams mazināt gaisa piesārņojumu.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: “Ministrijas izstrādātā gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna* mērķis ir samazināt kopējo gaisa piesārņojumu Latvijā, it sevišķi smalko putekļu jeb PM daļiņu piesārņojumu pilsētvidē. Lai to panāktu, gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā ietvertas gan jaunas prasības, gan stingrāki kontroles mehānismi. Plānā būtiska loma ir atvēlēta pašvaldībām, lai izstrādātu attiecīgajai pilsētai labākos risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanā. Savukārt iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētvidē un privātmājās ar individuālo apkuri, ir jāizprot, kā veidojas gaisa piesārņojums no nepareizi ekspluatētas apkures iekārtas. Pareizi ekspluatējot un tīrot apkures iekārtas, uzstādot apkures filtrus vai uzlabojot krāšņu kvalitāti, var būtiski mazināt gaisa piesārņojumu. Tāpat ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas: tuvāko divu gadu laikā iedzīvotājiem tiks piedāvāts valsts līdzfinansējums apkures iekārtu nomaiņai uz moderniem apkures katliem.”
Gaisa kvalitātes mērījumi norāda: gaisa piesārņojums dažviet Latvijā ir augsts, un tas būtiski ietekmē iedzīvotāju veselību. Galvenie gaisa piesārņojuma PM2.5 smalko daļiņu avoti Latvijā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (mazie uzņēmumi, veikali u.c. pakalpojumu sniedzēji), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei (59%), lielie enerģijas ražotāji (13%) transports (5%). Savukārt pilsētvidē smalkās daļiņas vairāk attiecināmas uz visu veidu degšanu, t.sk. malkas un šķeldas dedzināšanu, transporta izplūdes gāzēm u.c., bet rupjo daļiņu (PM10) emisijas visbiežāk saistītas ar riepu un asfalta seguma nodilumu, smilts un augsnes daļiņām, būvniecības darbiem u.c. Piemēram, 2018. gadā lielākie PM2.5 emisiju avoti bija ēku apkure ar malku un šķeldu (mazās sadedzināšanas iekārtas komerciālajā un sabiedriskajā sektorā un mājsaimniecībās), kas radīja ap 60% no kopējām PM2.5 emisijām.
Ņemot vērā, ka rūpniecībā un uzņēmumos izmantotajām iekārtām ir stingri nosacījumi un to darbība tiek regulēta, kopumā tie rada mazāku piesārņojumu nekā mājsaimniecībās izmantotās iekārtas, kur šādas uzraudzības un prasību nav. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Monitoringa daļas vadītāja Iveta Indriksone diskusijā norādīja, ka aukstajā sezonā ar pazeminātu gaisa temperatūru, kad notiek intensīvāka apkure, gaisā novērojams sēra dioksīda piesārņojuma pieaugums. To apliecina Rīgā, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā izvietoto staciju mērījumu datu analīze par pēdējiem 10 gadiem. Apkures eksperti norādīja, ka, kurinot mājokli ar slapju malku un ļaujot tai gruzdēt, rodas emisijas, kuras ir kaitīgas gan videi, gan mājas iedzīvotāju veselībai. Vislielākais piesārņojums rodas, ja par kurināmo izmanto sadzīves atkritumus, vecas mēbeles, koksni saturošus būvgružus.
VARAM informatīvās kampaņas “Zini videi kaitīgos gaisa piesārņojuma avotus! Neradi tos pats!” laikā tiks izgatavoti informatīvi materiālie iedzīvotājiem, lai skaidrotu gaisa piesārņojuma avotus un izglītotu par individuālām rīcībām kā piesārņojumu mazināt, piemēram, pareizi ekspluatējot apkures iekārtas. Tāpat kampaņas informatīvie materiāli skaidros, kā pareizi izvēlēties jaunu apkures iekārtu un kas veido tās lietderības koeficientu jeb izmaksas, ar kurām būs jārēķinās, izmantojot šādu iekārtu apkurei.
* Ar “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020–2030” var iepazīties šeit, savukārt infografiku par gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam skatīt šeit.
Informāciju sagatavojusi:
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 20200305; 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv
Pašvaldību loma “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam” īstenošanā
Mājsaimniecībās izmantojamo apkures iekārtu pārskats
Gaisa kvalitātes uzraudzība Rīgā un Rīgas pilsētas pašvaldības pieredze gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izstrādē
VARAM sabiedrības informēšanas kampaņa par gaisa piesārņojuma avotiem un to samazināšanu pilsētvidē
Gaisa piesārņojuma infografika