Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Guntis Libeks

LPS priekšsēža vietnieka p.i., Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Novadu dienā neizskan atbildes par administratīvi teritoriālās reformas sagaidāmajiem rezultātiem

12. aprīlī Gulbenes novadā norisinājās Novadu diena, kas šoreiz bija veltīta administratīvi teritoriālajai reformai (ATR). Pašvaldību vadītāji joprojām ir bažīgi par reformas sekām, piemēram, jaunu depopulācijas vilni (iedzīvotāju skaita sarukšana Latvijā joprojām turpinās), varas attālināšanos no iedzīvotājiem, neskaidru reģionālo politiku, turklāt nav izprotama situācija, ka valstī šobrīd notiek vai ir plānotas vairākas reformas, kuras savstarpēji, kā arī ar ATR nav vienotas.

Atklājot Novadu dienu, Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsvēra, ka ir pienācis laiks ieklausīties pašvaldību viedoklī, jo tikai pašas vietvaras var sniegt objektīvu redzējumu par situāciju novados uz vietas. “Tas var palīdzēt veidot reformu, lai to balstītu uz rūpīgiem un daudzpusīgiem aprēķiniem, tā novēršot ikvienu iespējamo kļūdu,” piebilda G. Kukainis.

Līdzīgi pauda arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs, kurš uzsvēra, ka ikvienai reformai, it sevišķi ATR, jābūt gudrai, tikai tādā gadījumā tā būs efektīva un sasniegs izvirzītos mērķus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce vairākkārt piebilda, ka ATR virsmērķis ir ekonomiski stiprākas pašvaldības, tomēr konkrētu rīcības plānu, kā to sasniegt, viņš pašvaldībām vēl nevarēja sniegt. Tāpat nav pieejami arī ekonomiskie aprēķini, kas pierādītu, ka reforma dos gaidāmo rezultātu. Attiecībā uz reformas ieviešanas izmaksām ministrs bija atturīgs, tomēr atklāja, ka adresācijas izmaiņas vien izmaksās aptuveni astoņus miljonus eiro. Pārējās izmaksas J. Pūce nenosauca.

Ministrs klātesošajiem solīja, ka reformas sakarā no maija vidus līdz septembra beigām apmeklēs katru pašvaldību.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis šādu laika grafiku nosauca par ļoti saspringtu un pat nenopietnu, ja runa ir par pārdomātu reformu. Viņš arī uzsvēra, ka ar minēto laika grafiku ministram katru dienu būtu jāapmeklē vismaz viena pašvaldība, kas teorētiski ir iespējams, tomēr praktiski tas nozīmētu virspusīgu ieskatu. “Ir svarīgi uzklausīt katra novada iedzīvotāju viedokļus. Tas ir primāri, tāpēc ir svarīgi arī dažās pašvaldībās ieplānoto iedzīvotāju aptauju rezultāti.”

Par pašvaldībās plānotajām iedzīvotāju aptaujām viedokļa izzināšanai J. Pūce atzina, ka to rezultātiem būs tikai informatīvs raksturs, kas pašvaldību vadītājos izraisīja neizpratni un sašutumu. Pašvaldību vadītāji vairākkārt uzsvēra, ka, viņuprāt, lai arī aptauju rezultāti nebūs likumiski saistoši, to rezultāti nedrīkst būt tikai informatīvi, tas ir iedzīvotāju viedoklis.  

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Dr. oec. Andris Miglavs, pamatojoties uz neatkarīgo ekspertu Armanda Pužuļa, Andra Miglava un Pētera Lakovska apkopotajiem datiem, akcentēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpina un turpinās samazināties. “Runājot par ATR, ministrija uzsver, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas, tomēr administratīvi teritoriālā reforma šādus mērķus var nesasniegt, jo tajā nav paredzēti teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesi. Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ka ar ATR palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu,” skaidroja A. Miglavs. Tomēr arī uz administratīvo izmaksu samazināšanu pētnieks neliktu galveno akcentu, jo aplēses vēsta, ka samazinājums būtu tikai par 1,3% (no pašvaldību kopbudžeta).

Plašāk par pētnieka stāstīto iespējams izlasīt šeit: https://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komiteja/4651-petnieki-nav-petijumu-kuri-pierada-ka-atr-rezultata-lielakas-teritorijas-attistas-jaudigak, bet prezentācijas pieejamas zemāk.

Latvijas Universitātes asociētais profesors Dr. oec. Māris Pūķis norādīja, ka reformā tiek ignorēta iedzīvotāju piederības sajūta teritorijai, kas vienīgā nodrošina pilnvērtīgu iedzīvotāju līdzdalību. Pašvaldības pamatfunkcija ir nodrošināt teritorijas iedzīvotāju brīvību pašiem noteikt un īstenot savas prioritātes, pašiem attīstīt savas kultūrvēsturiskās tradīcijas. Tas iespējams gan lielā, gan mazā novadā, tam nepieciešamas komunikācijas iespējas. Piedāvātais reformas modelis balstās uz 6 mītiem: ka mazām pašvaldībām ir augstākas administratīvās izmaksas; ka Latvijā esot mazāki novadi nekā vidēji ES; ka pašvaldības salīdzinājumā ar citām valstīm esot pārfinansētas; ka mazās pašvaldības neprotot sagatavot ES fondu izmantošanas projektus; ka iedzīvotāji pakalpojumu saņemšanai izvēlēsies nevis sev izdevīgāko sniedzēju, bet centrālās valdības noteikto novada centru; ka vietējo iedzīvotāju viedoklis reformas jautājumos nebūšot valdībai saistošs. Šie mīti, ko izmanto propagandā, nav zinātniski pierādāmi. Turklāt Eiropas vietējo pašvaldību harta skaidri norāda, ka tādā valstī kā Latvija, kurā vietējais referendums ir leģitīms, iedzīvotāju viedokli par teritorijas grozīšanu jānoskaidro referendumā.

Arī Mālpils novada domes deputāts un Eiropas Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis, ilggadējs bijušais domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, kurš ilgus gadus bijis domes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka gan Eiropā, gan pasaulē kopumā sastopami ļoti dažādi pašvaldību modeļi ar atšķirīgiem teritoriju izmēriem un iedzīvotāju skaitu: tas norāda, ka novada lielums nav ekonomiskās izaugsmes būtiskākais nosacījums. “Mēs vēlamies arvien vairāk tuvināties Eiropas principiem, piemēram, subsidiaritātes principam un tam, lai lēmumu pieņemšana notiktu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Padomju laikā Latvijā bija 12 tūkstoši deputātu. Jaunā reforma paredz 680 vietējās varas pārstāvjus. Šāds skaits drīzāk izskatās pēc šaura cilvēku loka viedokļa, nevis vēlētāju pārstāvētām interesēm,” skaidroja A. Lielmežs, piebilstot, ka arī mazi novadi var ekonomiski stabili attīstīties, kā, piemēram, Baltinavas novads, kas pēdējos gados uzrāda stabilu novadu attīstības līmeņa indeksa paaugstināšanos.

Saeimas deputāts no JKP Andris Kazinovskis uzsvēra, ka nevar plānot vietējo pašvaldību robežu maiņu, ja ignorē reģionālo reformu. Attīstības plānošana un attīstības vadība jāīsteno reģioniem – Latgalei, Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei un Rīgai. Tas nodrošinās lielāku ieguldījumu Latvijā no ES budžeta, bez reģionalizācijas turpināsies pārmērīga resursu koncentrācija Rīgā. Domājot par vietējo pašvaldību organizāciju, nevar ignorēt gaidāmo funkciju un resursu pārdali no valsts un no vietējām pašvaldībām uz reģioniem. Citādi piedāvātā reforma vēl nebūs beigusies, kad atkal visu vajadzēs grozīt.

Novadu dienas otrajā daļā – paneļdiskusijā – pašvaldību vadītāji izcēla dažādus reformas gaitas riskus un jau tuvākajā laikā gaida no ministra konkrētas atbildes, kā arī izteica gatavību piedalīties sarunās un plānošanā. Kā galvenie riski tika minēti: priekšlikumu neesamība, ko darīs valsts strukturālo ekonomisko pārmaiņu jomā; nomales efekta pastiprināšanās ar tam sekojošu emigrāciju; riski republikas pilsētām zaudēt dalību ES pilsētu programmā un riski novadu pilsētām un pagastiem, kuri nekļūs par centriem; normatīvisma pieaugums un centrālās valdības birokratizācija, arvien vairāk kavējot pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu.

Vairumam diskusijas dalībnieku nebija pieņemams, ka teritoriālās pārmaiņas tiek plānotas atsevišķi no ekonomisko un sociālo uzlabojumu priekšlikumiem.

Paneļdiskusijā piedalījās:

  • Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis
  • Inese Ikstena, Saeimas deputāte
  • Viktors Valainis, Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors
  • Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
  • Raivis Ragainis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs
  • Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja
  • Viktorija Baire, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja
  • Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs
  • Sarmīte Tabore, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja
  • Aleksandrs Lielmežs, Mālpils novada domes deputāts

 

Diskusijā Novadu dienā Gulbenē tika izvirzīta virkne problēmjautājumu par VARAM sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” projektu (jautājumi nav sakārtoti pēc to nozīmīguma):

* vai piedāvātais modelis mazinās normatīvismu (tiesību normu apjomu un skaitu, šo normu uzraudzībā iesaistīto ierēdņu un pašvaldību darbinieku birokrātiskā darba daudzumu);

* vai pašreizējais ceļu stāvoklis nodrošinās iedzīvotāju komunikāciju piedāvātajās robežās (cik varētu izmaksāt pieejamības nodrošināšana);

* vai piedāvātajā modelī ir godīgi pārstāvēti gaidāmie ieguvumi un zaudējumi no reformas (kuri ieguvumi un zaudējumi būtu iekļaujami diskusijā ar sabiedrību);

* vai steiga reformas īstenošanā (atkāpes no MK procedūras, solījums pozitīvos mērķus paskaidrot pēc jauno teritoriju izveidošanas) ir pamatota;

* kāda forma būtu lietderīgākā (deputātu viedoklis, sabiedriskā aptauja, vietējais referendums, visu formu apvienojums) katras teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanai;

* vai reforma ir koordinēta ar pārējām valstī uzsāktajām reformām (izglītības reforma, sociālo pakalpojumu deinstitucionalizācija, valsts vietējo ceļu transformācija, nākamā plānošanas perioda reģionālās attīstības programma, NAP un citas);

* kādas pārmaiņas vēlēšanu sistēmā nepieciešamas, lai nodrošinātu katras apvienotās teritorijas (novada pagasti un novada pilsētas) pārstāvniecību;

* vai nav jāprecizē pašvaldību funkcijas (potenciālā deleģēšana reģionu pašvaldībām, kādu funkciju atdošana valstij vai saņemšana no valsts pašvaldību autonomajā atbildībā);

* vai piedāvātā varas attālināšanās no iedzīvotājiem tiks kompensēta ar vienveidīgākiem pakalpojumiem;

* vai, izveidojot ES lielākos novadus (pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas), nepazaudēsim vēlētāju uzticību un to aktivitāti pašvaldību vēlēšanās;

* vai nevajadzētu sākumā vienoties par valsts reģionālo politiku (konkretizējot galvenos mērķus un līdzekļus) un tikai pēc tam piedāvāt jaunu administratīvā dalījuma karti;

* viedoklis citos jautājumos vai priekšlikumi, ko varētu piedāvāt LPS kopīgā viedokļa veidošanai LPS 30. kongresā.

Informācija tiek papildināta. 

Miglavs. Teritoriju pārvaldība sarukšanas apstākļos un ATR Latvijā kārtējais posms
Vesperis. NAP2027 kodola priekšlikums
Pūce. ATR kritēriji un pašvaldību funkcijas
Pūķis. ATR kritēriji un pašvaldību funkcijas