Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Novadu apvienība ir viena no senākajām profesionālajām/interešu apvienībām, kas darbojas LPS ietvaros. Tās uzdevums ir iestāties par novadu interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām institūcijām. Novadu apvienība apvieno Latvijas novadu pašvaldības, kas ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri.  

Atbildīgā persona no LPS – Nauris Ogorodovs, tehnisko sistēmu administrators, padomnieka palīgs (e-pasta adrese: nauris.ogorodovs@lps.lv).

Novadu apvienība darbojas saskaņā ar Novadu apvienības nolikumu.

Novadu apvienības valdes sēdes parasti notiek katra mēneša pēdējā otrdienā plkst.13 Latvijas Pašvaldību savienības ēkā, Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Novadu apvienības valdes sastāvs:

Nr.

Vārds, uzvārds

Pašvaldība

1.

Guntis Libeks

LPS priekšsēža vietnieka p.i., Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs

2.

Vents Armands Krauklis

Valkas novada pašvaldības;

RACA priekšsēdētājs

3.

Visvaldis Jansons

Vaiņodes novada pašvaldība

4.

Vija Jablonska

Priekules novada pašvaldība

5.

Ināra Silicka

Kārsavas novada pašvaldība

6.

Maruta Plivda

Preiļu novada pašvaldība

7.

Sandra Kapteine

Rugāju novada pašvaldība

8.

Jānis Zuments

Naukšēnu novada pašvaldība

9.

Guntis Gladkins

Rūjienas novada pašvaldība

10.

Aivars Okmanis

Rundāles novada pašvaldība

11.

Guntis Libeks

Jaunjelgavas novada pašvaldība

12.

Leons Līdums

Aizkraukles novada pašvaldība

13.

Agris Lungevičs

Madonas novada pašvaldība

14.

Vita Paulāne

Stopiņu novada pašvaldība

15.

Indulis Trapiņš

Ikšķiles novada pašvaldība

16.

Egils Helmanis

Ogres novada pašvaldība

17. Dainis Karols Talsu novada pašvaldība

 

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Novadu apvienības Valdes sēde 26. novembrī (2019)

26. novembrī notika Novadu apvienības Valdes sēde, kuras darba kārtībā bija četri jautājumi.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis informēja par Saeimā 1. lasījumā pieņemto likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

I. Peipiņa uzsvēra, ka šo likumprojektu, kā arī citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus turpmāk izskatīs speciāli izveidota Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kurā piedalās viens pārstāvis no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas. Viņa arī informēja, ka LPS ir izsūtījusi pašvaldībām vēstuli ar aicinājumu līdz šāgada 5. decembrim sniegt savus priekšlikumus par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Iesniegtos priekšlikumus un komentārus LPS apkopos un iesniegs komisijā uz likumprojekta 2. lasījumu. Valdē jau iezīmējās jautājumi, par kuriem jādiskutē un precīzi jānoformulē likumprojektā. Tā, piemēram, plānotajā Lejaskurzemes novada teritorijā nav noteikts neviens reģionālās un republikas nozīmes attīstības centrs.

Savukārt M. Pūķis akcentēja, ka Saeimas komisija uz sēdēm, iespējams, aicinās pašvaldību domju priekšsēdētājus, tāpēc būtu vajadzīgs domes lēmums par administratīvi teritoriālo reformu, ko vēlams nosūtīt komisijai. Arī jaunajā Saeimas komisijā būs nepieciešamas diskusijas gan par likumprojekta tekstu, gan pielikumiem, kā arī izvirzītajiem kritērijiem. Tāpat M. Pūķis informēja par novembra sākumā notikušo Zinātņu akadēmijas konsīliju. Šobrīd tiek sagatavots konsīlija ziņojums par diskusiju, kuras laikā netika saņemtas konkrētas atbildes uz jautājumiem par administratīvi teritoriālās reformas ekonomisko pamatojumu, nomales efektu, pakalpojumu kvalitāti u.c.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis informēja par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. V. Reitere uzsvēra, ka ministrija izmaiņas atspoguļo kā deputātu skaita palielinājumu. Skaits tiek nenozīmīgi palielināts, tomēr šie grozījumi skatāmi kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, un ļoti būtiska ir pārstāvniecības nodrošināšana jaunajās pašvaldībās. Deputātu skaitu pēc reformas plānots ievērojami samazināt – no 1614 deputātiem šobrīd līdz 705 deputātiem, t. i., par 56 procentiem. Ministrija nav sniegusi anotācijā pietiekamu izvērtējumu par to, pēc kādiem kritērijiem vai formulas noteikts ievēlējamo deputātu skaits. Plānotais deputātu skaits ir 1,5–2 reizes mazāks nekā, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un vairākās Skandināvijas valstīs.

Tāpat V. Reitere akcentēja, ka pašlaik ministrija pilnīgi norobežojas no vēlētāju apvienībām, pamatojot, ka atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam par to var lemt tikai likumdevējs. Tomēr ir jārod atbildes uz jautājumiem, kā nodrošināt katra iedzīvotāja interešu pārstāvēšanu neatkarīgi no tā, vai vēlētājs dzīvo pilsētā vai lauku teritorijā. Šobrīd ministrija iebildumus neņem vērā, apspriešana turpināsies valdībā un Saeimā.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pastāstīja par Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu vizīti Latvijā. Eksperti ieradīsies 4. decembrī, lai padziļināti pārbaudītu Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus Latvijā, uz kuriem norāda LPS. Jāatzīmē, ka ziņojums par situāciju vietējās un reģionālās demokrātijas jomā Latvijā 2018. gadā bija pozitīvs, bet šobrīd ir pamatotas bažas, ka tas vairs nebūs tik labvēlīgs, uzsvēra M. Pūķis.

Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumu ir salīdzinoši daudz, taču galvenais akcents ir hartas 5. panta pārkāpums, kas paredz konsultāciju nodrošināšanu ar vietējo kopienu par plānoto reformu. LPS informēs ekspertus par Ikšķiles novada gadījumu, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar rīkojumu aizliedza rīkot iedzīvotāju referendumu par administratīvi teritoriālo reformu. M. Pūķis skaidroja, ka visas reformas procesa gaitā ir novērojams monologs, nevis dialogs, tāpat ir bažas par turpmāko pašvaldību finansēšanas shēmu. Kopumā vērtējot hartas ievērošanu Latvijā, situācija kļūst kritiska, jo līdz ar reformu netiks izpildīta lielākā daļa no hartas punktiem.

Valdē tika uzsvērts, ka administratīvi teritoriālā reforma visbūtiskāk skars tieši mazākos novadus, kā arī netiek ņemts vērā nomales efekts. Pašvaldību pārstāvji pauda pārliecību, ka reforma neuzlabos pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Valdes sēdē tika nolemts, ka turpmāk uz noteiktu laiku Novadu apvienības Valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.

Valde nolēma uz nākamo Novadu apvienības Valdes sēdi aicināt Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, lai pārrunātu plānotās izmaiņas izglītības sistēmā.

Liene Užule,

LPS padomniece komunikācijas jautājumos

Tālrunis: 26519920