Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 7. februārī (2020) Rundālē

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) sanāksme 7. februārī notika Rundāles pilī un pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu – 215 pārstāvjus no 80 pašvaldībām!

Sanāksmes dalībniekus uzrunāja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un izpilddirektors Aigars Sietiņš, kuri uzsvēra, ka novadnieki jūtas vareni un ļoti lepojas ar skaisto Rundāles pili, kas ir ne tikai kultūrvēsturiska pērle, bet arī lielākais darba devējs novadā. Dažus Rundāles pils stāstus izstāstīja pils direktore Laura Lūse. Viņu papildināja Rundāles novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Laura Ārente, kuras stāstījums bija par vērtībām un Rundāles pils nozīmi novada attīstībā. Ar šiem un citiem stāstiem pamatīgāk varat iepazīties, izpētot sanāksmē sniegtās prezentācijas, kuras atradīsit zemāk.

Sanāksmes turpinājumā vārds tika dots viesiem. Vispirms kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte pastāstīja par dizainisko domāšanu kā sistēmisku un uz cilvēku orientētu pieeju un atbildēja uz jautājumu, kāpēc novadam vajag kultūras stratēģiju. Tā ir spēja ieraudzīt, ko ar apkārtējo var darīt, un jābūt rīcības plānam, lai meklētu investīcijas – ne tikai Eiropas, bet arī vietējās.

Par gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem informēja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa, bet vispirms izpilddirektorus iekustināja un izkustināja svētku gājiena režisore Inga Krišāne. Šoreiz svētku sauklis ir “Nāc gavilēt!”, un ikviens interesents var ielūkoties svētku mājaslapā https://www.nacgavilet.lv.

Par jēgpilniem kultūras nozares dokumentiem, vajadzību, spēlētāju sadarbību un mijiedarbību ar citām jomām pārdomās dalījās Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe. Viņas aicinājums: naudu nevajag tērēt, bet vajag ieguldīt!

Valsts prioritātes kultūras jomā analizēja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš. Viņš aicināja domāt par pilsētu un novadu svētku saturu, par pasākumu kvalitāti un profesionalitāti, lai sabiedrībā veidotu augstvērtīgas kultūras izpratni.

Ar Kultūras centru likuma projektu iepazīstināja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Izrādās, Latvijā ir 554 kultūras centri! Tiem ir dažādi statusi – gan valsts (nacionālais līmenis), gan reģionālie (2. līmenis), gan arī vietējie (554).

Izpilddirektorus uzrunāja arī mākslas un mūzikas festivāla “Bildes” biroja vadītāja Tija Auziņa un Krimuldas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Liepiņa, kas aicināja pašvaldības piedalīties akcijā “Apglezno arī tu savu pastkastīti!”. Plašāka informācija: www.bildes.lv.

Nākamā izpilddirektoru tikšanās – 6. martā Alojā.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Rundāles novads
Rundāles pils stāsts
Rundāles pils nozīme novada attīstībā
Dizaina domāšana
Stratēģijas izstrāde
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Kultūrpolitikas plānošanas dokumenti
Valsts prioritātes kultūras jomā
Kultūras centru likuma projekts
LPIA sanāksmes protokols 07.02.2020 Rundālē