Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme 11. decembrī – tiešraidē no LPS

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) gada noslēguma sanāksme 11. decembrī norisinājās attālināti un tika translēta tiešraidē no LPS. Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Sanāksmi atklāja un vadīja LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis. Viņš atzīmēja, ka šis gads visiem bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns, jo nācies apgūt jaunas darba formas un metodes, taču vienlaikus arī bagātinājis.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis savā uzrunā teica paldies gan LPIA Valdei, priekšsēdētājam un padomniecei Sniedzei Sproģei, kuri organizē asociācijas darbu, gan ikvienam izpilddirektoram. Viņa vēlējums – visiem kopā pārdomāt, ko un kā varētu izdarīt vēl labāk!

2020. gads LPIA darbībā

Aizejošais gads bijis citādāks nekā iepriekšējie, arī LPIA darbībā – nācies strādāt gan klātienē, gan neklātienē, gan klātienē ar ierobežojumiem un atkal neklātienē videotiešsaistes režīmā.

Gada pirmā asociācijas sanāksme notika 10. janvārī Rīgā, un tajā apsprieda efektīvas pārvaldības priekšnoteikumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības pašvaldībām, vairāk nekā 50 000 eiro vērtu mantas pārdošanas līgumu saskaņošanas procedūru un pašvaldību budžeta aktualitātes.

Sanāksme 7. februārī Rundālē tika veltīta kultūrai, un izpilddirektori iepazina gan Rundāles pils stāstu un vērtību stāstu, gan uzzināja par Rundāles pils nozīmi novada attīstībā un noskaidroja, kāpēc novadam vajag kultūras stratēģiju. Tāpat šajā reizē varēja vairāk uzzināt par dizaina domāšanu kā sistēmisku un uz cilvēku orientētu pieeju un spēlētāju sadarbību un mijiedarbību ar citām jomām, par valsts prioritātēm kultūras jomā, jēgpilniem kultūras nozares dokumentiem un Kultūras centru likuma projektu, kā arī par gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un akciju “Apglezno arī Tu savu pastkastīti!”.

6. marts Alojā bija kiberdrošības un datu diena, un tajā tika izskatītas vairākas tēmas: kiberdrošība pašvaldībā – kāpēc tā ir tik svarīga; HP datortehnika un drukas iekārtas – drošam darbam; nākotnes pašvaldība nākotnes sabiedrībā; elektroniskās izsoles, iespējas un ieguvumi; uz datiem balstīta lēmumu pieņemšana – mīts vai realitāte; kapsētu digitalizēšana: ieguvumi un pieredze; “e-aprūpe” – iespēja modernizēt pašvaldību sociālo dienestu un aprūpes darbu un efektivizēt procesus un izmaksas.

28. aprīlī sanāksme notika attālināti no LPS – videokonferencē “Ekonomiskās izaugsmes atjaunošana: kā dzīvosim pēc ārkārtas situācijas?” uzstājās ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, ekonomists Jānis Ošlejs un profesors kardiologs Andrejs Ērglis.

LPIA sanāksme 3. jūlijā Riebiņu novadā norisinājās atkal klātienē – pie Rušona ezera. Šajā reizē izpilddirektori apsprieda jauno Administratīvās atbildības likumu, satiksmes drošību un gājēju pāreju ierīkošanas prasības, kā arī zivju resursu atjaunošanu novadā.

7. augustā Iecavā diena tika veltīta skatam no malas uz pašvaldībām un pārmaiņām beidzamajos desmit gados.

Savukārt 4. septembris Cesvainē bija t. s. reformu diena, kurā sanāksmes dalībnieki runāja par praktiskiem ieviešanas jautājumiem, energotehnoloģijām un to risinājumiem pašvaldībās un ESCO modeļa ieguvumiem pārejai uz augstas energoefektivitātes LED apgaismojumu.

2. oktobrī Baltinavā izpilddirektoru sanāksme bija veltīta aprites ekonomikai, zaļajam kursam, bioekonomikai, tīrai videi, bezatkritumu principiem pašvaldībās un pašvaldības iespējām elektroenerģijas rēķina samazināšanā, izmantojot ESCO principu.

6. novembrī atkal nācās pāriet uz attālināto darba formu, un sanāksme tika translēta tiešraidē no LPS. Tajā apsprieda administratīvi teritoriālo reformu un darba tiesiskās attiecības, Dziesmu svētku norisi un publiskos iepirkumus Covid-19 laikā.

Paldies visām pašvaldībām par sava novada izrādīšanu kolēģiem, par vietu un cilvēku stāstiem! Šobrīd tā visa ļoti pietrūkst, turklāt gadiem ierastās izpilddirektoru ikmēneša sanāksmes jau kalpo arī tam, lai kolēģi apspriestu ne tikai darba kārtības, bet arī citus jautājumus, palūgtu pieredzi un pakonsultētos.

Šogad diemžēl pieņemti vairāki lēmumi publiskās pārvaldes centralizācijas virzienā un varas attālināšanā no iedzīvotājiem, kas izriet no grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā un topošajā Pašvaldību likumā, kā arī pašvaldību budžets nākamgad būs ievērojami knapāks, taču uzdevumu – vairāk. Nākamā gada pirmā puse aizritēs priekšvēlēšanu gaisotnē, kam sekos lielas pārmaiņas jaunajās administratīvajās teritorijās, mācoties strādāt pa jaunam un sadzīvot, turklāt nav zināms, kā visu ietekmēs Covid-19 un tā sekas. Lai ar to efektīvi un veiksmīgi tiktu galā, ikvienā pašvaldībā ir jābūt profesionālai vadības komandai, kurā ietilpst arī izpilddirektors.

LPIA plānotais 2021. gadā

Jaunā gada iesākumā darbs tiks organizēts attālinātā režīmā, bet vēlāk LPIA Valde plāno strādāt ierastajā ritmā un tikties klātienē, ja tas būts ļauts.

Pirmajā pusgadā iecerēts tikties gan Rīgā, gan šogad ieplānotajās pašvaldībās, kur nesanāca paciemoties, – Brocēnu, Mērsraga, Stopiņu, kā arī Viļānu novadā.

8. janvārī LPIA sanāksme notiks attālināti no LPS, un tās galvenā tēma būs 2021. gada budžets – kādus ieguvumus tas paredz iedzīvotājiem; pašvaldību budžets: kā izdzīvot, ja atņem naudu un uzliek papildu pienākumus; pašvaldību aizņēmuma nosacījumi 2021. gadā; jaunumi par ES finanšu līdzekļu piesaistes iespējām.

5. februārī LPIA sanāksmei norises vieta plānota Rīgā, Austrumu izpilddirekcijā, kur runās par un ap administratīvi teritoriālo reformu un kvalitatīvu sagatavošanos pārmaiņām.

Sanāksmē 5. martā Brocēnos izpilddirektori apspriedīs ekonomiskās aktivitātes veicināšanu pašvaldībās, vietējās piegādes, publisko un privāto partnerību, tās normatīvo aktu regulējumu un labos piemērus, ESKO iespējas pašvaldību objektu energoefektivitātes uzlabošanai un zaļo kursu, t. sk. prioritātes un atbalstu zaļās enerģijas ieviešanai.

9. aprīlī Viļānos paredzēts runāt par kapitālsabiedrību pārvaldību – gan analizēt gada pieredzi, gan apspriest tiesību un saistību pārņemšanu jaunajos novados.

Sanāksmi 7. maijā Mērsragā iecerēts veltīt pašvaldību un valsts policijas sadarbībai kārtības un drošības nodrošināšanā teritorijā.

Pirmo pusgadu plānots noslēgt ar sanāksmi 4. jūnijā Stopiņos un tajā diskutēt par zīmolvedību pašvaldībās un teritorijas pārdošanu uzņēmējdarbības veikšanai, tūrisma galamērķiem un citām aktivitātēm.

2021. gada pirmajā pusgadā kopā ar Latvijas Pašvaldību mācību centru (LPMC) tiek plānota piecu dienu apmācību programma izpilddirektoriem, iesākumā – attālinātā režīmā. Noslēgumā dalībnieki saņems LPMC apliecību. Pēc LPIA biedru anketēšanas, apmācībām izvēlētas šādas tēmas: tehnoloģiskās iespējas un moderni risinājumi pašvaldību darba organizēšanai; darbinieka un darba devēja pienākumi un atbildība Darba likuma izpratnē, darba strīdu praktiski risinājumi un tiesu prakse; cilvēkresursu vadības stratēģija, tās pamatelementi, izstrāde un kompetenču pārvaldība; efektīva un lietderīga pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēma publiskas personas institūcijā; līderība un emocionālā inteliģence: savu un citu emociju atpazīšana, apzinātība, darbaholisms un stresa menedžments.

LPIA gada sanāksmē tika apstiprināts Valdes pārskats, 2020. un 2021. gada ieņēmumu un izdevumu tāme, plāns 2021. gadam un līdzšinējā LPIA biedru maksa un sanāksmju apmeklējuma kvota.

Latvijas kultūrainava un valsts ilgtspējas risinājumi

Ļoti interesanta bija mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa uzstāšanās (šeit), kurš raksturoja mūsu zemes kultūrainavu senāk un tagad un kultūras vietu krīzes apstākļos. Viņš sniedza ieskatu gan vēsturē, minot mēra laikus Latvijā un vēlāko muižu uzplaukumu, gan pašreizējās pandēmijas mācības un izmaiņas ikdienas dzīvē. Šo laiku zinātnieks sauc par restartu, kas prasmīgi jāizmanto, un atzīst, ka īstā dzīve noris nevis Rīgā, bet laukos. Sīkāk un ar daudziem ilustratīviem piemēriem viņš analizēja Latvijas kultūrainavu, ko varat apskatīt I. Lancmaņa prezentācijā zemāk. Viņš aicināja pašvaldības ar izpratni izturēties un pielikt savu palīdzīgo roku daudzu nolaistu vietu sakārtošanā, glābt ne tikai ēkas, bet kopt arī parkus un gādāt, lai netiktu sabojāts ainaviskais skats.

Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents profesors Ivars Kalviņš, daloties pārdomās par Latvijas valsts ilgtspēju, tās apdraudējumiem un risinājumiem, uzsvēra, ka inovāciju stūrakmeņi ir cilvēkresursi, investīcijas pētniecībā un attīstībā, infrastruktūra, specializācija un kooperācija, īpaši lauku reģionos, taču Latvija inovācijās investē četrreiz mazāk nekā konkurenti. Viņš uzskata, ka tādā mazā zemē kā Latvija jābūt lielam valsts atbalstam un jāizveido inovāciju fonds un inovāciju centrs. LZA vēlas kļūt par lokomotīvi šajā jomā un veidot Latvijas Silīcijas ieleju.

Viesos Stopiņu novadā

Šogad LPIA noslēguma sanāksme bija iecerēta Stopiņu novadā, bet sakarā ar epidemioloģisko situāciju valstī no šīs iespējas bija jāatsakās. Tāpēc izpilddirektoriem tika piedāvāts apskatīt Stopiņu novadu neklātienē, un šo virtuālo ekskursiju vadīja Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, izpilddirektors Maksims Griščenko un sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.

Stopiņu novada lepnums ir šovasar atklātais kultūras centrs “Ulbrokas pērle”, kurā ir Lielā zāle ar 480 skatītāju vietām un Mazā zāle ar 198 vietām, Dzimtsarakstu nodaļa, Stopiņu novada vēstures muzejs, Ulbrokas bibliotēka, “Zaļā klase” – konferenču zāle ar 190 vietām un kafejnīca. “Ulbrokas pērli” ieskauj labiekārtota vide ar strūklaku, kas vakaros ir izgaismota, atpūtas zona ar soliņiem un apstādījumiem un autostāvvietas gan vieglajām automašīnām, gan autobusiem, gan apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām un ģimeņu autostāvvieta. “Ulbrokas pērli” varat aplūkot arī jūs (šeit, šeit un šeit)!

Prezentāciju par Stopiņu novadu atradīsit šeit. Un noteikti aizbrauciet ciemos uz Ulbroku un Stopiņu novadu, kad tas būs iespējams!

Sniedze Sproģe,

LPS padomniece

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Latvijas kultūrainava senāk un tagad, I.Lancmaņa prezentācija
Stopiņu novada prezentācija
LPIA sanāksmes protokols 11.12.2020
LPIA Valdes atskaite