Latvijas pašvaldību izpilddirektoriem piektdien, 5.novembrī, kārtējā tikšanās reizē bija iespēja uzzināt par novadu ģerboņu veidošanas priekšnosacījumiem un gūt ieskatu stratēģiskās komunikācijas pamatos.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas atsevišķiem novadiem ir aktuāls jautājums par ģerboņiem, tāpēc par to izveides priekšnosacījumiem iepazīstināja valsts heraldikas komisijas loceklis Armands Vijups.
Aicinot saglabāt jau izveidotos ģerboņus, A. Vijups vienlaikus arī atgādināja, ka svarīgi ir noskaidrot arī konkrētās pašvaldības iedzīvotāju viedokli. Savukārt, ja tomēr tiek veidots jauns ģerbonis, kas raksturo jauno pašvaldību, eksperts skaidroja, ka būtu vēlams izvairīties no pārāk daudz sīku elementu iekļaušanas ģerboņa vairogā, ir jādomā par oriģinalitāti, kā arī jāizmanto iespēja izmantot senāko novadu un apriņķu ģerboņus, tos nedaudz aktualizējot jeb pamainot.
Ikvienai pašvaldībai ir jādomā arī par savu publisko tēlu, kur svarīgi ir ievērot vairākus stratēģiskās komunikācijas pamatus, un ar tiem sanāksmē iepazīstināja publicists un publisko attiecību eksperts Jurģis Liepnieks.
Politiķiem un amatpersonām ir svarīgi atcerēties, ka nedrīkst melot, ir jābūt pieklājīgiem pret medijiem, kā arī jātur dotais vārds un nedrīkst būt augstprātīgiem, klāstīja J. Liepnieks. Viņš izpilddirektorus iepazīstināja ar dažādām situācijām un kā katrā no tām rīkoties un reaģēt, lai atstātu pēc labu publisko tēlu.
Savukārt par attālinātā darba pētījumu iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans. Šogad veiktajā aptaujā ir noskaidrots, kā iedzīvotāji jūtas, strādājot no mājām, ko sagaida no darba devēja, un kādu saskata nākotni - klātienes darbu vai attālināto.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem kā galvenie trūkumi attālinātajam darbam tiek minēti komunikācijas trūkums ar kolēģiem, grūtības nodalīt darba un privāto dzīvi, komandas gara trūkums, kā arī netiek kompensēti ar darba veikšanu saistīti izdevumi (internets, elektrība). Tāpat daļa iedzīvotāju izjūt psiholoģisko diskomfortu, kā arī ir grūtības uzturēt labu emocionālo klimatu ģimenē. Bet kā priekšrocības tiek minētas laika ekonomija, iespēja racionāli plānot laiku, līdzekļu ekonomija un vairāk laika mīļotajiem cilvēkiem, kā arī minimizēti nevēlami kontakti darba vietā.
Noskaidrojot viedokli par to, kā vēlas strādāt pēc pandēmijas, vairums atzinuši, ka vēlas atgriezties darba vietā un neturpināt attālināto darbu. Lielākā daļa šādas atbildes snieguši izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomās strādājošie. Salīdzinoši mazāk tādu ir sabiedriskajā sektorā un valsts pārvaldē strādājošo.
Par ūdenssaimniecības uzņēmumu attīstību pēc administratīvi teritoriālās reformas sanāksmes dalībniekus informēja Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas valdes locekle Antra Alksne un izpilddirektors Sandis Dejus. Kā galvenie izaicinājumi tika minēti pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana, vienlīdzīgas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, kā arī pakalpojumu tarifu ekonomiskā pamatotība.
A.Alksne informēja, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā uz visu Latviju plānotas investīcijas
ir 69 miljonu apmērā, kur paredzēts atbalstīt specifiskus mērķus, turklāt līdzekļi tīklu rekonstrukcijām un jaunu tīklu izbūvei vairs netiek paredzēti. Taču, lai nodrošinātu ūdenssaimniecību vajadzības, kopumā ir nepieciešami aptuveni 700 miljoni eiro. Līdz ar to neizbēgami būs jāplāno darbu veikšana, izmantojot uzņēmuma līdzekļus, vai ņemot aizņēmumu kredītiestādēs, attiecīgi izmaksas iekļaujot pakalpojumu tarifos.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir sākusi īstenot Norvēģijas finanšu instrumenta finansētu projektu Latvijas pašvaldību sadarbības veicināšana un labas pārvaldības stiprināšana. Liela loma šī projekta veiksmīgā īstenošanā būs pašvaldībām, tāpēc LPS vecākais padomnieks Māris pūķis aicināja pašvaldības aktīvi iesaistīties un sniegt nepieciešamo informāciju, lai LPS varētu plānot turpmākās aktivitātes šī pētījuma ietvaros.
Attālinātās sanāksmes videoieraksts pieejams sadaļā "Tiešraides, Videoarhīvs-Videoarhīvs" vai klišķinot šeit.
Mihaila Hazana prezentācija
Armanda Vijupa prezentācija
Antras Alksnes prezentācija
Māra Pūķa prezentācija
Sanāksmes protokols