No šī gada 19. – 23.jūnijam Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA) viesojās Austrijā, Tiroles galvaspilsētā Insbrukā, kur piedalījās 69.Pašvaldību dienās Lokāls. Reģionāls. Eiropeiskais. Pašvaldības Eiropas sirdī. Vizītes laikā LPIA valde piedalījās dažādos pasākumos, lekcijās, diskusijās un pieredzes apmaiņā, kā arī tikās ar pašvaldību speciālistiem.
Vizītes ietvaros notika tikšanās un diskusijas Insbrukas Izstāžu parkā, kas bija izveidots 3 ielu ieskautas zaļās zonas vietā. Parks ir izveidots kā eksperimentāls projekts klimata nozīmei pilsētā – tā ir vieta, kur cilvēkiem atgūties, atpūsties no transporta, ikdienas stresa, lai smeltos enerģiju. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe akcentē, ka projekta mērķis ir izmēģināt dažādus variantus, kā ūdeni izmantot vairākkārt, kāds segums labāk kalpo celiņiem, kāds labāk uzsūc ūdeni utml. Parkā ar iedzīvotājiem pilsētas speciālisti un zinātnieki, kas arī projekta partneri, runā par klimata neitralitātes sasniegšanu. No 2022.gada parkā notiek pasākumi iedzīvotājiem par klimata tematiku – notikuši 55 dažādi izglītojoši pasākumi ar nosaukumu Klimata salons. Apmeklētākais salons - Riteņbraucējs pilsētā. Kopumā lielākais ieguvums šādam projektam - cilvēki pievērš uzmanību parku nozīmei pilsētā, šādas sakoptas vietas piesaista arī citu infrastruktūru - kafejnīcas, veikalus, satikšanās vietas u.c. No industriāla rajona tas pašlaik ir pārveidots par cilvēku atpūtas un tikšanās vietu.
Savukārt Insbrukas rātsnamā LPIA pārstāvji tikās ar pašvaldību speciālistiem un uzklausīja viņu pieredzi dažādās jomās – klimata neitralitāte, atkritumu apsaimniekošanu, ūdeņu apsaimniekošana, ilgtspēja u.c. Plašāka informācija pieejama zemāk pievienotajās prezentācijās..
Austrijas Pašvaldību dienas un pašvaldību gadatirgu Insbrukas izstāžu zālē atklāja Pašvaldību asociācijas prezidents Alfrēds Rīdls kopā ar Tiroles gubernatoru Antonu Metlu, valsts sekretāru Florianu Turski, Insbrukas mēru Georgu Villi un Tiroles pašvaldību asociācijas prezidentu Ernstu Šopfu. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 2000 pašvaldību pārstāvju. S.Sproģe akcentē, ka unikālā notikuma mērķis bija iegūt informāciju un idejas savam darbam pašvaldībās un pārrunāt aktuālos vietējās politikas jautājumus. 69. Austrijas Pašvaldību dienu organizē Austrijas Pašvaldību asociācija kopā ar Tiroles pašvaldību asociāciju. Savukārt Pašvaldības izdevniecība rīko gadatirgu, kurā piedalījās aptuveni 240 izstādes dalībnieku, iepazīstinot ar dažādām vērtīgām tēmām. Otrās dienas pasākumu atklāja Tiroles Kaiserjäger (Imperatora strēlnieki) un federālā mūzikas grupa Grinzens.
Kopumā Austrijas Pašvaldību dienas ir nozīmīga līmeņa pasākums, tajās piedalījās arī Austrijas Federatīvās Republikas augstākās amatpersonas: federālais prezidents Aleksandrs Van der Bellens, Nacionālās padomes prezidents Volfgangs Sobotka, federālais kanclers Karls Nehammers, Federālās ministres Karolīna Edstadlere un Sūzena Rāba, federālie ministri Magnuss Brunners, Gerhards Kārners un Norberts Totšnigs, valsts sekretāri Klaudija Plakolma un Florians Turskis, kā arī provinču gubernatori Antons Matls (Tirole), Arno Komaptšers (Dienvidtirole) un Mauricio Fugati (Trentīno Fugati).
Federālās direktoru padomes sanāksmē 69. Austrijas Pašvaldību dienā Insbrukā Austrijas Pašvaldību asociācijas augstākā institūcija pieņēma starppartiju rezolūciju. Ar rezolūciju Finanšu izlīdzināšana no 2024.gada: stiprināt pašvaldību struktūras un finanses pašvaldību apvienība vēlas nodrošināt visu pašvaldību finanšu ietvaru. Pašvaldības, arī federālās zemes, ietekmē liela izdevumu dinamika daudzās jomās, piemēram, bērnudārzos, skolās, veselības, aprūpes un sociālajā sektorā.
Lai pašvaldības turpmākajos gados spētu tikt galā ar neskaitāmajiem finanšu izaicinājumiem, federālā izpildvara aicina būtiski palielināt pašvaldību daļu ieņēmumu daļā no pašreizējiem 11,849% līdz 14,55%. Turklāt līdz 150 miljoniem eiro paredzēts palielināt struktūrfondu finansiāli vājo kopienu atbalstam. Strukturālie pasākumi veselības un aprūpes nozarē ir tikpat pieprasīti kā būtisks aprūpes fonda palielinājums. Skolu sektorā kopienas sagaida kompetenču nošķiršanu. Pašvaldības paredzēts atbrīvot no pienākuma nodrošināt pedagoģisko personālu visas dienas skolās. Arī nodarbību digitalizācijas izmaksas pilnībā jāsedz federālajai valdībai. Beidzot vajadzētu reformēt arī novecojušo skolu medicīnas sistēmu, kam Pašvaldību asociācija pirms gadiem prezentēja modeli. Bērnudārzu teritorijā pašvaldībām vajadzētu būt arī finanšu līdzekļiem, lai tās varētu izpildīt daudzās federālo un štatu valdību specifikācijas un prasības. Tēma, ko pašvaldības un pilsētas ir prasījušas gadiem ilgi, tagad ir jāīsteno līdz 2024. gada beigām, piemēram, īpašuma nodokļa reforma.
Pasākuma otrajā dienā notika galvenā pašvaldību politiskā konference, kurā piedalījās arī valsts un zemes augstākās amatpersonas. Vairāk nekā 2000 sanākušo kopienu pārstāvju priekšā visi uzsvēra kopienu nozīmi. Valsts prezidents Aleksandrs van der Bellens pateicas mēriem un pašvaldību pārstāvjiem par ikdienas darbu. Savā uzrunā viņš akcentēja, ka cenu kāpuma dēļ cilvēku vajadzības un bažas pieaug. Lielākas izmaksas skar arī pašvaldības, kuras ir viļņlauži pret nabadzību. Pašvaldību zināšanas un pieredze virza visu Austriju, jo mazākā vienība ir arī mūsu lielākais skolotājs, teica prezidents.
Savukārt Kanclers Kārlis Nehammers norādīja arī uz augsto uzticības līmeni pašvaldībām un Austrijas Pašvaldību asociācijai. Federālā valdība visvairāk uzticas mēriem. Viņš arī pateicās pašvaldībām par solidaritāti, palīdzot Ukrainai un Ukrainas pārvietotajām personām, no kurām vairāk nekā 90 000 uzņēma pašvaldības. Tāpat arī Nacionālās padomes prezidents Volfgangs Sobotka savā runā par uzticēšanos politikai kopumā pauda, ka daudzo krīžu rezultātā ir kritusies uzticība partijām, partiju pārstāvjiem un parlamentam. Taču joprojām liela uzticēšanās pašvaldībām, jo mēri atrodas tuvu iedzīvotājiem un tas ir svarīgs demokrātijas stabilizējošais faktors. Pie demokrātijas stiprināšanas ir jāstrādā katru dienu, jo izaicinošās tendences visā Eiropā palielina spiedienu uz demokrātiju. Plašāka informācija par amatpersonu uzrunās teikto pieejama zemāk pievienotajā LPS atskaitē.
Visbeidzot abās pasākuma dienās norisinājās dažādas lekcijas un diskusijas par tādām tēmām kā digitālā pārveidošana, sabiedrības apdrošināšana, aprites ekonomika, finanšu iespējas un investīcijas, transports, veselīgs dzīvesveids, tehnoloģijas un digitalizācija u.c.
Vizītes laikā LPIA valdes delegācija apmeklēja arī Lihtenšteinu.
Vairāk informācija par LPIA valdes vizīti Austrijā un Lihtenšteinā pieejama zemāk pievienotajā atskaitē.