Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 16 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs, (Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dome@salacgriva.lv; dagnis.straubergs@salacgriva.lv
Tālrunis: 64071973

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Gunta Lukstiņa
e-pasts: gunta.lukstina@lps.lv
tālrunis: 29188535

Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas jūras piekrastes ilgtermiņa attīstībai nepieciešams pastāvīgs finansējums

“Lai nākotnē visa Latvijai piederošā, pašvaldībām un valsts institūcijām pārvaldībā deleģētā piekraste – būtisks atpūtas un tūrisma galamērķis – tiktu kvalitatīvi kopta visa gada garumā, tā sekmējot piekrastes ekonomisko attīstību, piekrastes pārvaldībai nepieciešams pastāvīgs finansējums,” tā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā preses konferencē uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieces Sandra Bērziņa un Gunta Lukstiņa.

Gan LPS, gan Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (darbojas LPS paspārnē) jau kopš 2015. gada atgādina, ka valsts budžetā šāds finansējums jāiekļauj.

Milzu solis šajā jautājumā sperts šogad. Vasaras sezonā no maija līdz oktobrim piekrastes 17 pašvaldības īsteno nacionālas nozīmes projektu "Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana" (tā finansējums no Latvijas vides aizsardzības fonda ir 199 565 eiro), veicot piekrastes joslas apsaimniekošanu un tās labiekārtošanu, lai nodrošinātu tajā labu vides kvalitāti, iedzīvotājiem, atpūtniekiem, tūristiem tīru, drošu vidi un pludmales pieejamību.

Lai arī piekrastes pašvaldības ieguldījušas lielu darbu, par ko preses konferencē arī izpelnījās ministra Kaspara Gerharda pateicību, Vides izglītības fonda rīkotās kampaņas "Mana jūra" šāgada atkritumu monitoringa dati liecina, ka atkritumu daudzums piekrastē pieaug. “Starp cilvēku un atkritumiem nevar likt vienādības zīmi, jo cilvēks var mainīt savus paradumus, un tas arī ir jādara,” piebilda K. Gerhards.

Monitoringa dati liecina, ka 57% no atkritumiem ir tieši plastmasa, kas diemžēl dabā nesadalās, tāpēc nodara vislielāko kaitējumu.

Vēl informācija: http://www.videsfonds.lv/lv/mana-j-ra-situ-cija-pludmal-s-pasliktin-s-nepieciesami-sist-miski-risin-jumi