Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde 26. novembrī (2019)

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde notika 26. novembrī un tika translēta tiešraidē.

Sēdes darba kārtībā bija divi jautājumi:

* publiskā un privātā partnerība kā risinājums nozīmīgu publiskā sektora investīciju finansēšanai;

* likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam” ietvertais regulējums vispārējās valdības sektorā iekļautajām pašvaldību kapitālsabiedrībām negatīvas fiskālās ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci novēršanai.

Publiskās un privātās partnerības asociācijas (PPPA) Valdes locekle Ilze Kukute un LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane pastāstīja par Lietuvas pieredzi publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa izstrādē un ieviešanā.

I. Kukute informēja, ka Lietuva jau daudzus gadus strādā ar PPP instrumentu un dara to veiksmīgi. Jautājums, kāpēc Lietuva var, bet Latvijai tas neizdodas, radīja interesi dodies uz kaimiņvalsti pieredzes apmaiņā. Lietuvā desmit gados noslēgti 64 PPP līgumi, šobrīd aktīvi – 54 līgumi. Kaimiņvalstī PPP instruments tiek izmantots izglītības iestāžu, ceļu, peldbaseinu, policijas ēku, cietumu u. c. būvēšanā un uzturēšanā.

A. Feldmane norādīja, ka Lietuvā PPP projekti tiek īstenoti, balstoties uz Publisko iepirkumu direktīvu. Arī Latvijā Publisko iepirkumu likums to ļauj. I. Kukute uzsvēra, ka no PPPA viedokļa gribētu turpināt diskusiju ar Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, lai arī Latvijā PPP instruments būtu veiksmīgi izmantojams.

Plašāk par Lietuvas pieredzi PPP projektu īstenošanā skatiet LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes videoierakstā LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai šeit.

Savukārt Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta vecākā eksperte Irēna Emīlia Švilpe komitejas sēdē sniedza skaidrojumu par likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam” 19. panta piemērošanu. Vidēja termiņa budžeta ietvara 2020., 2021. un 2022. gadam likuma 19. pants paredz: vispārējās valdības sektorā iekļautās pašvaldību kapitālsabiedrības negatīvā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4. pielikumu, 2021. un 2022. gadā drīkst pārsniegt 5 000 000 eiro tad, ja ir saņemta Ministru kabineta piekrišana, ja vien attiecīgā pašvaldība nenodrošina, ka tās un visu tās institūciju, kas iekļautas vispārējās valdības sektorā, kopējā ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta neitrāla vai pozitīva un par to ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums. Kapitāla daļu turētājs nodrošina šā nosacījuma izpildi un, ja nepieciešama Ministru kabineta piekrišana, līdz likuma par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas grafikā noteiktajam termiņam iesniedz Finanšu ministrijai attiecīgu ziņojumu, kuru Finanšu ministrija tālāk virza izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos

Par pašvaldību PPP projektu riskiem un iespējām
Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam 18. un 19.pantu
Dabas resursu nodoklis (DRN) un azartspēļu nodoklis