Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldībām līdzīgi izaicinājumi Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā

Latvijas pašvaldības saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem saistībā ar Ukrainas bēgļu iekļaušanu izglītības sistēmā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē atzina Rīgas, Jelgavas un Valmieras pašvaldību Izglītības pārvalžu pārstāves.

Sēdes videoieraksts pieejams ŠEIT.

Kopumā šajā mācību gadā vispārējā izglītībā mācās 2775 ukraiņu bērni, pirmsskolā tie ir 1524, augstskolās studē 312, sporta skolās 312 bērni, bet profesionālo izglītību apgūst 103 ukraiņu bēgļu bērni. Tāpat izglītības sistēmā ir iesaistījušies 46 pedagogi no Ukrainas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija.

Rīgas valstspilsētas skolās ir izveidota sistēma ukraiņu bērnu iekļaušanai, ir paredzēti dažādi adaptācijas pasākumi, informēja  Rīgas valstspilsētas Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Lielākā daļa bērnu ir iekļāvušies izglītības procesā, socializēšanās, lai gan norit pakāpeniski, tomēr ir ar pozitīviem rezultātiem. A. Pēterkopa norādīja, ka ukraiņu bērniem ir izveidoti individuāli programmas apguves plāni, un viņiem ir iespēja iesaistīties gan skolas, gan interešu izglītības piedāvātajās aktivitātēs.

Vienlaikus kā izaicinājumi ir lielā pārslodze, bērniem mācoties gan Latvijas izglītības sistēmā, gan paralēli Ukrainas izglītības sistēmā. Tāpat problēmas sagādā valodas barjera, jo jo skolā piedāvātais valodas apguves stundu skaits nenodrošina iespēju veiksmīgi apgūt mācību vielu apgūt latviešu valodā. Bērniem, kuri skolā tiek uzņemti ar otro semestri, ir risks mācību vielu neapgūt un nesaņemt vērtējumu visos mācību priekšmetos.

Ar šādiem izaicinājumiem saskaras arī Jelgavas valstspilsētas izglītības iestādes, atzina Jelgavas valstspilsētas Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Gunta Auza. Turklāt kā izaicinājums ir bērnu emocionālais stāvoklis karā pieredzētā dēļ.

Jelgavas valstspilsētas pārstāve iepazīstināja arī ar ieteikumiem situācijas uzlabošanai, tostarp citu valstu labās prakses piemēru pārņemšanu, īstermiņa un ilgtermiņa plānu izstrādi bērnu integrēšanai izglītības sistēmā, kā arī atbalsta grupu veidošanu pedagogiem un ukraiņiem. Savukārt pati Jelgavas valstspilsēta vasarā plāno atbalsta pasākumus ukraiņu jauniešiem, kas būs gan nometnes, gan arī nodarbinātības pasākumi.

Mazliet citādāka situācija ir Valmieras novadā, kur pārsvarā ieradušās sporta komandas, stāstīja Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže. Kā lielākie izaicinājumi paralēli valodas barjerai ir lielais devītklasnieku skaits, kuriem šogad būtu jākārto centralizētie eksāmeni atestāta iegūšanai.

Lai mazinātu valodas barjeru, Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi īpašu programmu - Iekļaujošais gads, kas paredz latviešu valodas apguvi dažādos vecumposmos ar dažādām prasībām. Paralēli plānota pamtpriekšmetu prasmju uzturēšana. Tāpat izglītojamajiem paredzēti emocionālā atbalsta pasākumi, lai labāk varētu iejusties vienaudžu kolektīvā. 

Ukraiņu civiliedzīvotāju izglītošanas iespējas Rīgas valstspilsētas pašvaldībā
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pieredze Ukrainas civiliedzīvotāju izglītošanā
IZM - Izglītības sektora dati ar reģistrētu statusu Ukrainas civiliedzīvotājs
IZM - Iekļaujošais gads