Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu šī gada 1.decembrī rīkoja konferenci “No XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem līdz XXVIII vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII deju svētkiem”. To vadīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
Pasākumā eksperti izvērtēja šī gada Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku norisi, kā arī akcentēja galvenos uzdevumus un izaicinājumus svētku plānošanā 2028.gadā. LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure konferencē prezentēja LPS aptaujas rezultātus, kas atklāj pašvaldību teju valstij līdzvērtīgo un nozīmīgo finansiālo ieguldījumu Dziesmu un deju svētku norisē. Proti, pašvaldības kopumā šogad izlietojušas sešus līdz astoņus miljonus eiro, lai nodrošinātu dalību svētkos. Vienlaikus I.Dundure uzsver, ka minētā summa varētu būt lielāka, jo izmaksas dažādās pozīcijās ir sarežģīti uzskaitīt. Šis nozīmīgais ieguldījums apliecina pašvaldību lielo atbildību un iesaisti, piederību šīs unikālās tradīcijas saglabāšanā un turpināšanā.
LPS veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā izmaksu pozīcija bijusi transporta nodrošināšana un tērpu iegāde svētku dalībniekiem. Būtiskas bijušas arī personāla izmaksas, tai skaitā pedagogu, mediķu u.c. atalgojums. Tomēr, neskatoties uz finansiālajiem izaicinājumiem ierobežota budžeta apstākļos, pašvaldības ir gatavas un vēlas turpināt atbalstīt skolēnu un amatiermākslas kolektīvu uzturēšanu un sniegt nepieciešamo atbalstu svētku nodrošināšanā, lai saglabātu šo unikālo kultūrvēsturisko mantojumu.
Vairāk informācijas par aptaujas rezultātiem zemāk pievienotajā prezentācijā.
Konferences atklāšanā tās dalībniekus uzrunāja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, kultūras ministre Agnese Lāce un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis. Kultūras ministre klātesošajiem apliecināja, ka valsts finansējums svētkiem netiks samazināts un tas jau ir paredzēts valsts budžetā - 740 tūkst. eiro 2026. gadā, 2,5 milj. eiro 2027. gadā, bet 2028.gadā - 10 milj. eiro. Pasākuma laikā izskanēja viedokļi par nepieciešamību uzlabot svētku koordināciju un efektivitāti, jo par svētku rīkošanu ir atbildīgas divas dažādas ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija. Viens no iespējamiem priekšlikumiem ir rast iespēju centralizēt pasākuma organizēšanu, bet par saturu tāpat būtu atbildīgas ministrijas.
Savukārt par XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās programmas secinājumiem un organizatoriskajiem aspektiem stāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa un Svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva.
Pašvaldības pieredzi sadarbībā ar valsti un Dziesmu un deju svētku nodrošināšanā prezentēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Sporta un jaunatnes departamenta direktore Dina Vīksna. Galvaspilsēta šogad sekmīgi uzņēmusi lielo svētku dalībnieku skaitu un nodrošinājusi visas nepieciešamās aktivitātes, lai svētku pasākumi norisinātos droši un kvalitatīvi. Vienlaikus D. Vīksna akcentēja nepieciešamību savlaicīgāk saņemt informāciju par dalībnieku skaitu, kas palīdzētu arī sekmīgāk plānot resursus.
Kultūras ministrijas Kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza vēstīja par kultūrizglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā. Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte stāstīja par Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju, sarunu ar pašvaldībām rezultātiem un priekšlikumiem turpmākam darbam.
Visbeidzot konferences izskaņā Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja, svētku virsdiriģenta Inta Teterovska vadībā norisinājās diskusija, kurā runāja par svētku tradīcijas lomu patriotisma un piederības sekmēšana.
Vairāk informācijas zemāk pievienotajās prezentācijās.
XIII LATVIJAS SKOLU JAUNATNES DZIESMU UN DEJU SVĒTKU MĀKSLINIECISKĀ PROGRAMMA
Svētku stratēģiskie un organizatoriskie virzieni
DZIESMU SVĒTKI KĀ SADARBĪBAS PLATFORMA STARP VALSTI UN PAŠVALDĪBĀM – PAŠVALDĪBU IEGULDĪJUMS DZIESMU SVĒTKU NORISES NODROŠINĀŠANAI
Kultūrizglītības loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā