Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 6. martā (2019)

Ļoti noderīgi un interesanti – tā par LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdi 6. martā izteicās gan tās dalībnieki, gan liecina klausītāju un skatītāju atsauksmes, jo sēdes norisei varēja sekot tiešraidē (videoieraksts šeit).

Vispirms komitejas vadītājs Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa informēja par aktualitātēm Saeimā un valdībā, kā arī par iepriekšējā dienā LPS Domes sēdē lemto sakarā ar šāgada Ministru kabineta un Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, par likumprojekta “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums” saskaņošanas gaitu un par Novadu dienas darba kartību 12. aprīlī Gulbenē. Komiteja nolēma pieņemt informāciju zināšanai un jautājumā par Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumu vērst atbildīgās ministrijas – VARAM uzmanību, lai, plānojot administratīvi teritoriālo reformu, papildus jau agrāk minētajam tiktu ievēroti arī 1990. gadā pieņemtie Kopenhāgenas samita dokumenti, īpaši domājot par pašvaldību vēlēšanām un pilsoņu iespējām pārstāvēt savas intereses tajās.

Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm, to struktūru un apspriešanas gaitu reģionālajos forumos informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. Ministrija plāno martā, aprīlī un maijā rīkot seminārus reģionālās politikas 2021.‒2027. gadam izstrādei. Lai iepazītos ar reģionālās politikas līdzšinējiem rezultātiem, tajā skaitā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, kā arī diskutētu par reģionālās politikas uzstādījumiem, notiks pieci reģionālie semināri: Alūksnē 15. martā, Liepājā 28. martā, Jelgavā 11. aprīlī, Rēzeknē 26. aprīlī un Siguldā 30. maijā. Semināros tiek aicināti piedalīties pašvaldību, plānošanas reģionu, nozaru ministriju, NVO, augstskolu un pētniecisko organizāciju pārstāvji. Semināri tiks organizēti trīs daļās: ar reģionālās politikas virzieniem un perspektīvu iepazīstinās ministrs, pēc tam sekos politikas rīcības plāna analīze un darbs divās darba grupās: par pašvaldību pakalpojumu un pašvaldības administrācijas darbības efektivitāti un par reģionālo ekonomiku un reģionu un pašvaldību loma tajā. Plašāka informācija par semināru norises vietām, laikiem un darba kārtību pieejama gan LPS vietnē (šeit), gan ministrijas vietnē (šeit). R. Bremšmits solīja, ka par “karsto kartupeli” – reformu runāšot ne vien šajos piecos semināros, bet diskutēšot ar visām pašvaldībām, turklāt ministrija gribot runāt gan par reformu un karti, kas jo īpaši interesē un satrauc pašvaldības, gan arī par instrumentiem reģionu attīstībai, pie kuriem jāmin VARAM solītais viena miljarda investīciju piedāvājums. Komitejas dalībnieki nolēma aktīvi piedalīties diskusijās reģionālajos forumos, lai turpinātu meklēt atbildes uz jautājumiem, kas iezīmējās jau šajā reizē un noteikti nāks klāt semināros.

Izskatot darba kārtības jautājumu par ielu un ceļu tīkla plānošanu pašvaldībās turpmāk, komiteja uzklausīja VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktora vietnieci, Plānojumu uzraudzības nodaļas vadītāju Ilzi Aigari. Viņa pirmām kārtām uzsvēra normatīvajos aktos neatrisināto jautājumu – kā pilnvērtīgi veikt transporta plānošanu ilgtermiņā vienota ceļu un ielu tīkla nodrošināšanai. Turpmākās rīcības paredz grozījumus Zemes pārvaldības likumā saistībā ar zemes izmantošanu, zemes konsolidācijas projekta izstrādi, zemes un augsnes aizsardzību un kvalitāti. Līdz šim konstatēts, ka esošās normas darbojas nacionālā līmeņa infrastruktūras izvietošanai, bet pašvaldību līmenī ir daudz neskaidrību, tāpēc izveidota darba grupa, kurā līdz ar VARAM, Zemkopības, Tieslietu, Satiksmes ministriju, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Teritoriālplānotāju asociāciju ietilpst arī LPS. Darba grupa izstrādās priekšlikumus arī citu, saistīto normatīvo aktu precizēšanai. Komiteja deleģēja LPS padomniekiem piedalīties šajā darba grupā, viedokļu apmaiņā aktīvi iesaistot pašvaldības.

Interesantu prezentāciju par lauku telpu un uzņēmējiem tajā sniedza Agroresursu un ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja Elita Benga. Viņa savu prezentāciju bija sadalījusi vairākās daļās: iedzīvotāji novados; vecuma struktūra lauku saimniecībās; lauku saimniecības; nodarbinātība laukos; vietējo rīcības grupu viedoklis par LEADER devumu; novadi, uzņēmumi un izmaiņas; pilsētas. Pētniece arī rosina diskusiju par to, kas ir vērtība mūsdienās, un vai tas, ko par vērtību uzskatījām agrāk, vēl aizvien ir vērtība; kādu redzam nākotni laukos, vai cilvēki turpinās dzīvot tur, kur ir slikti ceļi, nav darba un pakalpojumu (skola, slimnīca, veikals), un vai atgriezīsies, ja būs skola, kultūras nams, labi ceļi un darbs tuvumā; kā domājam to sasniegt; cik tas prasa ieguldījumus un kur tos ņemt; ko atbalstīsim primāri un kā; kas ir darbavieta agrāk un tagad; darbi, kas prasa darbinieku klātbūtni konkrētā vietā un laikā, un attālinātais darbs; vai cilvēki strādā, lai iztiktu un pietiktu vai pārtiktu; cik liela ir spēja (kapacitāte) “celt” un “nest”; kas tam nepieciešams? Ko viņa pati domā par šiem jautājumiem un kādus ceļus saredz attīstībai, lasiet nākamajā “InfoLOGĀ”.

Šo tēmu turpināja LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, analizējot zemes reformas pabeigšanu un zemes pārvaldību. Viņa minēja gan normatīvos aktus (galvenais – grozījumi Zemes pārvaldības likumā), kas regulē šo procesu, gan ieteicamās rīcības pašvaldībām, pievēršot uzmanību lēmumiem par zemesgabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās, īpašajiem nosacījumiem lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, principiem un nosacījumiem zemes izmantošanā un aizsardzībā, nosacījumiem piekļuves nodrošināšanai iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un jaunveidojamām zemes vienībām, ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošanas un atsavināšanas principiem, zemes konsolidācijas nosacījumiem, neapbūvēto un degradēto teritoriju pārvaldībai, jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldībai, zemes reformas laikā neizmantotās zemes pārvaldībai, augsnes kartēšanas un zemes lietošanas kategorijas maiņas principiem, zemes pārraudzības īstenošanas nosacījumiem u.c. Pašvaldībām noteikti jāielāgo, ka tās kompetence zemes pārvaldībā ietver zemes pārraudzību savā administratīvajā teritorijā, valsts rezerves zemju fonda un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes pārvaldību (divi gadi), teritorijas izmantošanas plānošanu un aizsardzību, informācijas pieejamību par degradētajām teritorijām un piekļuves iespēju plānošanu un nodrošināšanu. Aicinām pamatīgi izpētīt gan S. Sproģes, gan pārējo ziņotāju prezentācijas, kas pieejamas zemāk!

Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja par sēdē skartajiem jautājumiem turpinās debatēt arī turpmāk gan komitejā, gan darba grupās, uzsverot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai savu dokumentu izstrādē jāiekļauj dažādi pētījumi un viedokļi, turklāt diskusijās jācenšas nonākt pie skaidra redzējuma par to, kā tālāk attīstīsies tieši lauku, nevis lauksaimniecības politika, saistot to ar apdzīvotības, reģionālo un arī Pierīgas attīstības politikām.

Gunta Klismeta,

LPS Komunikācijas nodaļas redaktore

Reģionālās politikas 2021.-2027.gadam izstrāde
Par ielu un ceļu tīkla plānošanu pašvaldībās turpmāk
Lauku telpa un uzņēmēji tajā
Zemes reformas instrumenti apdzīvotības un uzņēmējdarbības veicināšanai
Zemes reformas pabeigšana un zemes pārvaldība